Vai vīrieši spēj sarunāties bez alus?

Ir daudz aizspriedumu un stereotipu par “īstiem vīriešiem”. “Īsts vīrietis” ir stiprs, neraud, neizrāda savas jūtas, ir loģisks, var salabot jebkuru tehniku, vienmēr pats tiek ar visu galā un nekad nemeklē citu palīdzību, daudz pelna, prot kauties, neslimo, pacieš sāpes, ne no kā nebaidās, ir ģimenes galva, viņam vienmēr gribas seksu… Paradoksāli, bet bieži vien tieši stereotipi par “vīrišķību” sekmē patiesi gļēvulīgu rīcību (piemēram, sist sievieti vai bērnu). Savukārt dažādās situācijās rīkoties pa īstam drosmīgi un konstruktīvi risināt problēmas (atzīt radušās grūtības, runāt par to, ko domā un jūt, nepieciešamības gadījumā meklēt palīdzību) – liedz.

No 2003. gada rudens līdz 2004. gada pavasarim “Skalbēs” sadarbībā ar “Sorosa Fondu Latvijā” tika organizēta pirmā vīriešu atbalsta grupa, kuras pamatmērķis bija radīt vidi, kurā vīrieši var runāt par savām dzīves problēmām, saņemt atbalstu un mācīties jaunus savstarpējo attiecību veidošanas un emociju izpaušanas veidus. Jeb vienkāršāk – vīriešiem izrunāties par vīriešu lietām, drošā vīriešu vidē godīgi runāt par sevi.

Grupas lielums bija 7 – 8 dalībnieki, kopā bija 20 tikšanās, kas notika reizi nedēļā. Psihologs un psihoterapeits Ansis Jurģis Stabiņģis, kurš bija viens no grupas vadītājiem, stāsta, ka šādas grupas priekšrocība ir drošības sajūta, ko dod iespēja izrunāties “vīram ar vīru”, par vērtībām un problēmām, kas ir kopīgas vīriešiem. Tā ir iespēja iegūt skatījumu no malas uz savām problēmām, salīdzinājumu ar citiem cilvēkiem, jaunu izpratni par to, ka es neesmu vienīgais, kuram tā ir.

Vai vārds “atbalsta grupa” neliek vīriešiem domāt par kaut kādu vājumu?
Ansis Jurģis Stabiņģis: Interneta portāla DELFI forumā kāds cilvēks atsūtīja šādu salīdzinājumu – termins „atbalsta grupa” tiek lietots ne tikai psiholoģijā, bet arī militārajā jomā. Piemēram, militārās vienības veic kādas kaujas operācijas, ir kareivji, kas paši nešauj, bet viņi, piemēram, ved degvielu, ēdamo vai kaut kādu aprīkojumu, nodrošina, ka tie, kas veic kaujas operāciju, var to izdarīt. Arī tā ir atbalsta grupa. Gruppa podģeržki.

Kādas ir būtiskākās atšķirības, strādājot ar vīriešiem un strādājot ar sievietēm?
A.J.S.: Sievietes vairāk runā un vairāk jūt. (No otras puses, kaut arī sievietes bieži lieto jūtvārdus, tomēr reizēm nespēj pa īstam pateikt, kā viņas jūtas.) Vīrieši ir strukturētāki, konkrētāki. Sievietes ir mazlietiņ atklātākas. Vīrieši atklājas mazāk, ir rezervētāki. Viņiem ir citas vērtības.

Ir priekšstats, ka parasti sievietēm ir vajadzība sanākt kopā, pulciņā. Bet vīrieši taču arī pulcējas savās veču kompānijās…
A.J.S.: Parasti ir tā, ka sievietēm vajag sanākt kopā un papļāpāt. Bet vīriešiem vajag sanākt un iedzert alu. Nu, un tad papļāpāt. Tas ir citādāk. Jo – “Ja alu nedzer, kas tad tas ir? Kā tad tā var?”

Vai tiešām ir tā, ka vīrieši bez palīdzības no malas nespēj runāt par būtiskām lietām? Par to, ko jūt, ko domā?
A.J.S. : Es nevaru iedomāties, ka vīrieši par to runātu grupā. Sievietes tomēr var – sanāk kopā piecas draudzenes, parunā par sirdslietām. Bet vīrieši šādā kompānijā parasti runā par tehniku, par sievietēm… Katrā ziņā – ne par sirdslietām. Par sirdslietām vajag daudz intīmāku atmosfēru. Ja tie ir pieci draugi, tas jau ir par daudz. Ar diviem vēl varētu.

Kas palīdzēja par to runāt atbalsta grupā?
A.J.S.: Apziņa, ka tas notiek šeit, un tas notiek ar konkrētu mērķi. Ir vadītāji, kas strukturē situāciju, aptur runas par datoriem.

Jā, no kurienes gan tāds priekšstats, ka vīriešus interesē tikai tehnika un sports, bet gandrīz vai viss pārējais ir sieviešu darīšana? Ielūkojoties, piemēram, dažādos interneta portālos, var konstatēt, ka jautājumi “veselība”, “sekss”, “attiecības”, „ģimenes dzīve”, „personība”, „stils” atrodami zem sadaļas „Sievietēm”. It kā ar seksu nodarbotos tikai sievietes, ģimeni veidotu tikai sievietes, veselība un personība piemistu tikai sievietēm, un vīrieši tajā nebūtu iesaistīti. Tomēr, ieskatoties šajos forumos, var konstatēt, ka liela daļa foruma apmeklētāju, kas iesaistās diskusijās par šīm tēmām, ir vīrieši.

Arī notikušajā grupā tika pārrunātas daudzas grupas dalībniekiem aktuālas tēmas – gan attiecības (ar partneri, bērniem, vecākiem), skolas gaitas, pašaizsardzība, gan bailes un dusmas, gan tādi vispārcilvēciski jautājumi kā tie, ko uzdod mīlestība un nāve.

No grupas dalībnieku atsauksmēm:

Mans mērķis grupā bija
* būt tuvu vīriešiem,
* sajust savu spēku,
* saprast, kā jūtos tuvā vīriešu kolektīvā.

Tagad esmu apzinājies, ka:
* neesmu viens uz pasaules – ir arī citi vīrieši,
* vērtība ir tas, kas grupā bijis,
* ja paklusēju, tad iegūstu vairāk no klausīšanās, nevis no runāšanas.

Esmu pārliecināts, ka
* varu drošāk tuvoties vīriešiem,
* spēju noturēt savas intereses vīriešu sarunās.

Pats grūtākais bija
* neaiziet prom no grupas beigu posmā,
* paklusēt un ļaut citiem dalīties.

Labākais brīdis bija
* sajust neredzamu sadarbības saikni ar citu vīrieti grupā.

1. Ar grupas palīdzību atrisināju praktiskas problēmas.
2. Tas bija noteikts laiks, kurš regulāri veltīts sev.
3. Sastapos ar cilvēkiem, kuri palīdzēja labāk izprast sevi.
4. Šie cilvēki bija kolorīti, kā rezultātā paplašināju savu redzesloku par sajūtām, attieksmi. Tas palīdz labāk izprast savstarpējās attiecības.