Lasīšanas laiks:2 minūtes, 44 sekundes

Autore rakstā dod atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir ģeneralizēta trauksme un panikas lēkme? Kādi ir iespējamie trauksmes un panikas etioloģiskie faktori? Kādas ir psiholoģiskās palīdzības iespējas?
Vērtīga informācija speciālistiem un jebkuram interesentam.

Viens no neadekvātiem trauksmes veidiem ir ģeneralizēta trauksme, kas ir ilgstoši noturīga, nav saistīta ar reālu situāciju vai ir pārspīlēta un izpaužas kā muskuļu un kustību spriedze, paaugstināta veģetatīvās nervu sistēmas darbība (paātrināta sirdsdarbība, viegls tremors, muskuļu saspringums, svīšana u.tml.), saspringtas gaidas vai priekšnojauta par kaut ko sliktu, miega traucējumi. Iemesli šādam stāvoklim arī pašam cilvēkam nav saprotami.
Ja trauksme palielinās, pilnībā pārņem cilvēku un parādās pēkšņas bailes nomirt vai sajukt prātā, to sauc par panikas lēkmi.
Panikas lēkmes ir spontānas, intensīvas, īslaicīgas trauksmes epizodes, kas ilgst aptuveni 20 – 30 minūtes (reti ilgāk par stundu), intensitāti sasniedz 10 minūtēs un parādās parasti 1 – 2 reizes nedēļā, taču smagākos gadījumos – arī katru dienu. Tās novērojamas aptuveni 3% cilvēku populācijā, 3 – 4 reizes biežāk tās ir sievietēm.
Panikas traucējumi kā atsevišķs sindroms tika aprakstīts tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē. Šis nosaukums ir radies no sengrieķu dieva Pāna vārda. Saskaņā ar mītiem, Pāns ir pēkšņi parādījies cilvēkam vai klusumā iekliedzies un izraisījis tādas šausmas, ka cilvēks meties bēgt, neskatoties sev apkārt un neapzinoties, ka tieši tāpēc var aiziet bojā. Šāda trauksme pamatā saistīta ar pārspīlētu bīstamības novērtējumu vai neadekvātu pašsajūtas uztveri. Rodas bezpalīdzības izjūta, trauksmainas gaidas, kas noved pie paškontroles un adekvātas reaģēšanas grūtībām.
Vadoties pēc psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas (DSM-IV), par panikas lēkmi var nosaukt pēkšņas intensīvas bailes vai diskomfortu savienojumā ar vismaz 4 sekojošiem simptomiem (pie nosacījumiem, ka tie nav saistīti ar kādu ķīmisku vielu lietošanu vai somatisku saslimšanu):

~ paātrināta sirdsdarbība, paātrināts pulss;
~ pastiprināta svīšana;
~ drebuļi, tremors (trīce);
~ gaisa trūkuma sajūta, aizdusa;
~ apgrūtināta elpošana, elpas trūkums;
~ sāpes un diskomforts kreisajā krūškurvja pusē;
~ slikta dūša vai cits diskomforts (piemēram, vajadzība skriet uz tualeti);
~ galvas reibšanas sajūta, nestabilitāte, viegluma sajūta galvā vai stāvoklis pirms ģībšanas;
~ derealizācijas, depersonalizācijas izjūta (sevis apzināšanās izmaiņas, sajūta, ka «Es» tiek zaudēts);
~ bailes sajukt prātā vai izdarīt kādu nekontrolētu rīcību;
~ bailes nomirt;
~ tirpšanas, sastinguma vai durstīšanas sajūta (piemēram, rokas un kājas kļūst aukstas);
~ karstuma vai aukstuma viļņi.

Kad cilvēks pirmo reizi piedzīvo panikas lēkmi, parasti viņš cenšas saistīt savu stāvokli ar kādu fizisku vai, retāk, psihisku saslimšanu. Sākas daudzi ārstu apmeklējumi, medicīniskas izmeklēšanas, kas nekādus nopietnus veselības traucējumus neuzrāda. Ārsts sāk izrakstīt pacientam trankvilizatorus un antidepresantus.
Tā kā panikas lēkmes atkārtojas, cilvēks no vienas puses sāk aizvien lielāku uzmanību pievērst savām ķermeņa sajūtām un pārspīlēt simptomus (piemēram, sirdsdarbības paātrināšanos, kāpjot pa kāpnēm, sāk uztvert kā tuvojošos infarktu), no otras puses – cenšas pasargāt sevi no situācijām, kurās varētu būt apgrūtināta nepieciešamās palīdzības sniegšana un sāk izvairīties no atrašanās lielā cilvēku pūlī, braukšanas transportā vai iziet laukā no mājām bez kāda cita klātbūtnes.
Šādā gadījumā cilvēks cieš papildus arī no agorafobijas – bailes no plašām, atklātām telpām, ko pats vēl vairāk attīsta. Var attīstīties arī klaustrofobija – bailes atrasties šaurās, slēgtās telpās. Pamazām cilvēks var sākt izvairīties no saskarsmes gan dēļ bailēm kaut kur aiziet un nokļūt nedrošā situācijā, gan dēļ piesardzības izjust kaunu, iekrītot panikā citu cilvēku klātbūtnē. Tāpēc citreiz pie panikas lēkmēm var veidoties depresija, arī alkohola atkarība. Pie ilgstošiem trauksmes un panikas traucējumiem cilvēkam novērojama sociālās adaptācijas traucējumu veidošanās.

Previous post Arī šizofrēniju ārstē
Next post Psiholoģiskais ieskats ārvalstu tiešsaistes kazino un izpratnes veicināšana par spēlētāju uzvedību