Mūzikas noklausīšanās ietekme: teorētiskais un eksperimentālais pamatojums

Lai pamatīgāk varētu analizēt mūzikas terapiju, jāizvērtē tās izmantošanas joma. Parasti mūzikas terapijas paņēmienus lieto psiholoģisko konsultāciju un psiholoģisko treniņu laikā, kā arī stomatoloģijā, kardioloģijā, psihiatrijā, ķirurģijā. Intensīvā skaņu ierakstu, kā arī eksperimentālās psiholoģijas attīstība 20.–21. gs ļāvusi iestāties kvalitatīvi jaunam posmam mūzikas terapijā. Jebkurā vietā un jebkurā laikā ir iespējams klausīties visdažādākos skaņdarbus, tas būtiski atvieglo mūzikas terapijas organizēšanu un sekmē tās plašu izmantošanu. Tā kā mūzikas terapija ir samērā jauna nozare, tad pašreiz Latvijā vēl ir maz pētījumu šajā jomā. Daudzi psiho­logi, psihoterapeiti, mediķi savā praksē veiksmīgi un ne tik veiksmīgi izmanto mūzikas terapijas paņē­mienus, bieži vadoties drīzāk pēc saviem subjektīvajiem pārdzīvojumiem muzikālo kompozīciju klausīšanās laikā, nevis pēc zinātnisku pētījumu rezultātiem. Tomēr šoreiz balstīsimies uz faktiem.

Lai pamatīgāk varētu analizēt mūzikas terapiju, jāizvērtē tās izmantošanas joma. Parasti mūzikas terapijas paņē­mienus lieto psiholoģisko konsultāciju un psiholoģisko treniņu laikā, kā arī stomatoloģijā, kardioloģijā, psihiatrijā, ķirurģijā. Tā, piemēram, gadījumos, kad klasiskā mūzika ir atskaņota operāciju laikā, neiropsihologi ir novērojuši pārmaiņas pacienta neiroendokrīnajā sistēmā, fiksējuši hormonu samazināšanos asinīs, un tas savukārt regulē trauksmes ma­zi­­nāšanās procesu.

Mūzikas terapija ir izmantota klīniskajos pētījumos, ārstējot slimniekus ar visdažādākajām diagnozēm. Kādā Vācijas klīnikā slimnieki ar kuņģa un zarnu trakta traucējumiem papildus medikamentozai ārstēšanai katru dienu klausījās L.van Bēthovena un V. A. Mocarta skaņdarbus; tas manāmi uzlaboja viņu stāvokli un atšķirībā no kontrolgrupas veicināja ātrāku čūlu sadzīšanu.

Dažādu skolu pārstāvju darbu analīzes rezultātā var izdarīt secinājumus par mūzikas izmantošanas ietekmi, proti, mūzikas klausīšanās ļauj attīstīt
• saskarsmes prasmes,
• radošās spējas,
• estētiskās vajadzības,
• relaksācijas spējas,
• emocionālo jomu un
• veicināt pārmaiņas funkcionālajā sistēmā.

Mūzikas ietekmēšanas mehānismi

Šobrīd nav vienota viedokļa par ietekmēšanas mehānismiem mūzikas terapijā, tomēr var izdalīt noteiktas pazīmes, kas iespaido indivīdu.

Daudzi autori uzskata, ka skaņas 3000–8000 Hz un vēl vairāk hercu diapazonā rada rezonansi smadzenēs un iedarbojas uz kognitīvajiem procesiem. Pastāvīga skaļa skaņa organismu var pilnībā novājināt. Vidējā diapazona skaņas (750–3000 Hz) stimulē sirdsdarbību, elpošanas un emocionālo fonu. Zemās skaņas vibrācijas (125–750 Hz) spēj radīt sa­sprindzinājumu un spazmas muskulatūrā. Mūzika, kurā izmantotas zemās skaņas vibrācijas, nedod iespēju koncentrēties un nomierināties.
Tas nozīmē, ka mūzikas raksturs var radīt noteiktas fizioloģiskas reakcijas: negatīva ietekme rodas, ja cilvēks ilgstoši klausās pārāk skaļu mūziku (par veselībai nekaitīgu normu tiek uzskatīts 80 decibelu skaļums) un ja skaņdarbā izmantoti mākslīgie tembrālie mūzikas instrumenti (datori), jo to mākslī­gais tembrs nesinhronizē ar smadzeņu ritmiem. Negatīvu iespaidu atstāj arī antihumāns dziesmu tekstu sa­turs. Tas cilvēka organismā izraisa fizioloģiski sinhronizētu ritmisko procesu disfunkciju, patoloģiska stāvokļa veido­šanos.

Ir pētītas arī veģetatīvās reakcijas atkarībā no mūzikas rakstura. Ātra tempa mažora mūzika paātrina pulsu, pa­augstina maksimālo arteriālo spiedienu, palielina muskuļu tonusu, paaugstina augšdelma ādas temperatūru. Atkarībā no viļņa formas skaņas var radīt nomierinošu vai uzbudinošu efektu.
Psihofizioloģiskajās reakcijās, kas rodas mūzikas terapijas rezultātā, būtiska nozīme ir arī psiholoģiskajai nostādnei un indivīda kopējam fiziskajam stāvoklim. Melodijas, kas cilvēku iepriecina, palēnina pulsu, veicina asinsvadu papla­šinā­šanos un arteriālā spiediena normalizāciju, bet uzbudinoša, kaitinoša mūzika rada pilnīgi pretēju efektu.

Analizējot pētījumus mūzikas terapijā, var izdalīt tos faktorus, kas ietekmē indivīdu:
• mūzikas raksturojums – skaņas stiprums, augstums, ilgums, skaņas vibrācijas,
• semantiskais mūzikas raksturojums – tekstu saturs,
• psiholoģiskais un fizioloģiskais raksturojums – psiholoģiskā nostādne un indivīda kopējais fiziskais stā­voklis.

Šie faktori ļauj precīzāk kontrolēt mūzikas ietekmes procesu uz indivīdu.

Mūzikas terapijas ietekme uz trauksmes līmeni

Pētot mūzikas ietekmes spēku un to efektivitāti uz studentu vispārējo fizisko stāvokli pirms eksāmena, ir konsta­tēts, ka izvēlētie klasiskās mūzikas skaņdarbi uzlabo vispārējo veselības stāvokli, samazina psihoemocionālo sasprin­dzinājumu, normalizē veģetatīvo tonusu un paaugstina darbības efektivitāti.

Ir iespējams aplūkot arī tos faktorus, kas var traucēt trauksmes samazināšanu: cilvēkiem ar muzikālo izglītību klasiskās mūzikas (R. Šūmaņa, V. A. Mocarta, V. Rebikova skaņ­darbu) noklausīšanās trauksmes līmenī nerada manāmas pārmaiņas. Acīmredzot cilvēkiem ar muzikālo izglītību mūzikas uztvere vairāk ir pakļauta mūzikas skaņdarba loģikai un mazāk ir atkarīga no klausītāja individualitātes.

Visi augstākminētie pētījumi ir veikti dažādās valstīs, kuras pēc daudziem sociāliem, kultūras, psiholoģiskiem parametriem atšķiras no mūsu valsts, tādēļ nedaudz iepazīstināšu ar pētījuma (maģistra darba) rezultātiem par mūzikas ietekmi uz trauksmes līmeni kādas organizācijas darbiniekiem.

Ir zināms, ka daudzi uzņēmumu darbinieki darbā piedzīvo stresa situācijas, izjūt paaugstinātu trauksmi, un tas kopu­mā negatīvi ietekmē viņu veselības stāvokli, darbspējas.

Spēcīga vai ilgstoša trauksme var negatīvi iespaidot cilvēka domāšanas un uztveres procesus – ne tikai laika un telpas, bet arī apkārtējo cilvēku un jaunas informācijas uztveri. Tas liecina, cik būtiski ir atrast metodi (noteiktas mūzikas klausīšanos), kas palīdzētu trauksmes regulācijā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai eksperimentālās mūzikas noklau­sīšanās ietekmē situatīvās trauksmes un trauksmes kā personības iezīmes līmeņa pazemināšanos. Pētījumā piedalījās divas grupas. Eksperimentālo grupu veidoja 30 organizācijas darbinieki (15 sievietes un 15 vīrieši) 24–35 gadu vecumā bez muzikālās izglītības. Kontrolgrupā tika iekļauti 30 citi organizācijas darbinieki (15 sievietes un 15 vīrieši) 24–35 gadu vecumā bez muzikālās izglītības. Eksperimenta dalībnieki klausījās mūziku 10 dienas pa 30 minūtēm. Trauksmes līmenis tika mērīts pirmajā, piektajā un desmitajā eksperimenta dienā.

Pētījuma rezultāti rāda, ka eksperimentālās mūzikas* no­klausīšanās pazemina gan trauksmes kā personības iezīmi, gan situatīvās trauksmes līmeni. Savukārt neitrālās mū­zikas** noklausīšanās neietekmē situatīvās trauksmes un trauksmes kā personības iezīmes līmeni. Mūzika tika izvēlēta pēc jau minētajiem tempa un skaņkārtas parametriem no S. Baha, V. A. Mocarta repertuāra.

Tādā veidā, analizējot muzikālo materiālu pēc tempa, skaņkārtām un skaļuma parametriem, ir iespējams izvēlēties mūziku, kas var regulēt trauksmes stāvokli. Pētījuma rezultātus var izmantot par bāzi turpmākiem zinātniskiem pētījumiem darba psiholoģijas un mūzikas terapijas jomā, kā arī trauksmes regulācijā.

* Eksperimentālā mūzika pārsvarā ir sacerēta mažorā, temps ir lēnāks par vidējo (Larghetto – 60 sitienu minūtē), skaļums – vidējs.
** Neitrālā mūzika ir mažora un minora savienojums, šādas mūzikas temps – Moderato vai Andante (80 sitienu minūtē), skaļums – vidējs.