Lasīšanas laiks:6 minūtes, 6 sekundes

Lai kopīgiem spēkiem izveidotu vēl vienu jaunu profesiju, tika nodibināta LMTA, kuras darbības mērķis ir sabiedrības veselības un labklājības veicināšana, apvienojot un profesionāli pilnveidojot mākslas terapijas speciālistus Latvijā, veicinot sabiedrības izglītošanu un personības pašizpratni. Mūsdienu Rietumu sabiedrība galvenokārt ir orientēta uz loģisko domāšanu un verbālo izteiksmi, tā tieši nepievēršas cilvēka iekšējam neapzinātajam saturam, kas koncentrējas zemapziņā. Cilvēka psihe dzīves laikā uzkrāj emocijas, personiskos pārdzīvojumus, iekšējos konfliktus un spriedzi, tā veidojot personas pasaules redzējumu. Pār­domu mirkļos, emocionāli piesātinātos dzīves pagrie­zienu brīžos bieži spontāni rodas nepieciešamība paust savas emocijas un jūtas, kas reizēm nav pieņemamas un saprotamas apkārtējiem, tādēļ, lai ekspresētu savas izjūtas, mēs rakstām dienasgrāmatas, vēstules sev un saviem tuvākajiem, pievēršamies kādiem rokdarbiem vai radām mākslas darbu, ko ietveram dažādās formās un krāsās.

Mākslas terapija ir mākslas izmantošana terapijā. Par šīs metodes nozīmīgumu liecina profesionāļu pieaugošā interese par mākslu un mākslas izmantošanas iespējām savā profesionālajā darbībā. Šo metodi izstrādāja A. Hills Liel­britānijā 1938. gadā. Apmēram tajā pašā laikā tā parādījās arī ASV. Mākslas terapijas agrīnos analogus var sastapt 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē, tolaik tiem bija cieša saistība ar pārmaiņām sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī kultūrā un cilvēku vajadzībām tajā laikā. Sākotnēji mākslas terapijas virziens visaktīvāk izpaudās radošās atvērtā tipa studijās, kurās notika darbs ar bērniem un pieaugušajiem, lai palīdzētu viņiem radoši pašizpausties.

Pastāv dažādas mākslas terapijas klasifikācijas: psiho­dinamiskā, humānistiskā, eklektīvā, klīniskā u. c. Mākslas tera­pija ir ļoti daudzveidīga, un tajā ietilpst visai dažādas tera­pijas formas – biblioterapija, kinoterapija, mūzikas tera­pija, deju terapija, drāmas terapija u. c.

Mākslas terapija ir specializēta terapijas metode, kurā tiek izmantota vizuālā ekspresija; tās mērķi – produktīva emocio­nālā izlāde, agresijas un citu negatīvu jūtu pārvēršana sociāli pieņemamā veidā, ārstēšanas procesa atvieglošana, ma­te­riālu iegūšana interpretācijai un psihodiagnostiskai, ap­spiesto jūtu un domu izpaušana un pārstrādāšana, kontakta nodibināšana starp terapeitu un klientu, iekšējās kontroles izjūtas attīstīšana, iekšējā potenciāla atklāšana, savas iekšējās pasaules izpratne, māksli­niecisko spēju (radošuma, sponta­nitātes) attīstīšana un pašvērtējuma paaugstināšana, “Es” izjūtas nostiprināšana, starppersonu kompetences piln­veidošana, ka arī motivācijas attīstīšana u. c.

Ar šo terapijas veidu var strādāt individuāli, ar ģimenēm, pāriem un grupām. Multimodālā pieeja paredz dažādu radošo produktu sintēzi, kā, piemēram, gleznošana, ko pavada mūzikas atskaņošana.

Mākslas terapeitiskās nodarbības var notikt strukturēti, nosakot materiālus, ar ko strādāt, un tēmu, kuras ietvaros tiks radīti zīmējumi, veidojumi, kolāžas u. c. darbi. Šajā gadījumā var redzēt dalībnieku pasaulskatījumu, jūtas un pārdzīvojumus saistībā ar šo tēmu, kā arī to var izmantot par diagnostisko materiālu turpmākam darbam. Nestruk­turētas nodarbības paredz pašu dalībnieku izvēlētu tēmu, ma­teriālus un darba instrumentus, ar ko strādāt. Darba beigās notiek tēmas un izpildījuma stratēģijas apspriede.
Galvenais mākslas terapeita uzdevums pirmajos posmos ir, iedvesmojot un atbalstot dalībniekus, palīdzēt pārvarēt viņu neizlēmību, kautrīgumu un bailes, kas var rasties neierastā uzdevuma dēļ.

Mākslas terapijā izmanto dažādas tehnikas, lai harmonizētu personību, veicinātu tās attīstību, atklājot tās daudzveidīgo un neatkārtojamo saturu. Viena no šādām tehnikām, ko aktīvi izmanto psihologi un psihoterapeiti, ir vizualizācija, kas saistās ar K. G. Junga vārdu un palīdz strādāt ar psihes neapzināto daļu. Šī tehnika palīdz atklāt cilvēka neapzinātās vajadzības. Vizuālie tēli atvieglo darbu ar neapzināto un ļauj labāk saskatīt klienta problēmu būtību.

Mūsdienās mākslas terapija visplašāk ir attīstījusies galvenokārt Lielbritānijā, Kanādā un ASV. Arī citur pasaulē profesionāļi savā praksē izmanto mākslas un terapijas sintēzi individuālajā un grupu terapijā, strādājot ar bērniem, pieaugušajiem, garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem, no alkohola atkarīgajiem, narkomāniem, kā arī ar vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem. Latvijā speciālisti individuālajā darbā ar klientiem šobrīd izmanto mākslas terapijas metodes, un pamazām šis virziens kļūst patstāvīgs.

Mākslas terapija ir dinamiska, tā sniedz jaunas iespējas preventīvajā darbā ar sabiedrības problēmgrupām, jo tiek veicināta to socializācija, emocionālā pašregulācija, dezadaptīvo paternu korekcija un jaunu uzvedības modeļu apgūšana starppersonu attiecībās u. c.

Mākslas terapijas iespējas Latvijā

Pieaugošā interese par mākslas terapiju Latvijā radīja pamatu, lai izveidotu sabiedrisku organizāciju Latvijas Mākslas terapijas asociācija (LMTA, “Latvian Art therapy association”), kas apvienotu speciālistus, kuri savā darbā izmanto mākslas terapijas metodes, un radītu labvēlīgu vidi mākslas terapijas kā jauna virziena attīstībai un pilnveidei Latvijā.

Eiropā un ASV mākslas terapija ir patstāvīga profesija, bet to var izmantot arī kā atsevišķu metodi vai tehniku. Latvijas psihologi mākslas terapiju var praktizēt tikai kā tehniku vai kā metodi, jo diemžēl pašlaik mūsu valsts profesiju klasifikatorā mākslas terapeita profesija nav minēta.
Izveidojot jaunu – mākslas terapeita – profesiju un ie­kļaujot to profesiju klasifikatorā, dažādu profesiju pārstāv­jiem (pedagogiem, medicīnas un sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, psihoterapeitiem, māksliniekiem, aprūpes speciālistiem u. c.) rastos plašas un daudzpusīgas iespējas paaugstināt savu kvalifikāciju un darba efektivitāti, kurš balstās uz vispārpieņemtu un atzītu pasaules pieredzi un standartu mākslas terapeitu apmācības jomā. Ņemot vērā mākslas terapijas aktualitāti, perspektīvu un novitāti mūsdienās, ir svarīgi izglītot sabiedrību, popularizēt šo virzienu Latvijā, lai sekmētu dažādu nozaru integrāciju, paplašinot nozaru speciālistu redzesloku un paaugstinot viņu profesionalitāti.

Latvijā tikai nesen tika ieviesta mūzikas terapeita profesija – to var apgūt Liepājas Pedagoģijas augstskolā.
Par asociācijas biedru var kļūt jebkura Latvijā vai ārvalstīs dzīvojoša fiziska persona ar profesionālo un augstāko izglītību psiholoģijā, pedagoģijā, mākslā, medicīnā u. c., kura savā darbā izmanto mākslas terapijas metodes, ir ieguvusi profesionālo izglītību mākslas terapijā un ir ieinteresēta asociācijas darbībā.

Asociāciju pārstāv valdes priekšsēdētāja Kristīne Mārtinsone un valdes locekles Agnese Rumkovska un Maija Zakriževska.
LMTA pārstāves A. Rumkovska un M. Zakriževska Viļņā tikās ar Lietuvas Mākslas terapijas prezidenti Aldonu Dapkuti un Audru Brazauskaiti, lai apspriestu nākotnes sadarbības perspektīvas, kas saistās ar Baltijas jūras valstu mākslas terapeitu vienotas informācijas sistēmas izveidi.
LMTA darbībā aktīvi ir iesaistījusies Čehijas Mākslas tera­pijas asociācijas pārstāve Andrea Losmanova, kuras mākslas terapeites pieredze ir nozīmīga dažādu projektu izveidē un realizācijā.

LMTA tuvākās nākotnes plāni saistās ar dažādu starptautisku projektu realizāciju Latvijā un ārpus tās, parādot Latvijas profesionāļu iekšējo potenciālu citu valstu speciā­listiem un organizācijām un tā sekmējot akadēmisko spēku apmaiņu un profesionālo pilnveidošanos, kā arī uzkrājot multi­kulturālo pieredzi mākslas terapijas izmantošanā. Asociācija aktīvi sadarbojas ar Krievijas Mākslas tera­pijas, Lietuvas Mākslas terapijas, Lietuvas Mūzikas terapijas, Če­hijas Mākslas terapijas asociācijas pārstāvjiem. Tiek veidota sadarbība ar Eiropas vadošajām asociācijām mākslas tera­­pijas jomā – tas arī Latvijā ļautu iegūt līdzvērtīgu un atbilstošu mākslas terapijas izglītību un mūsu speciālistiem būtu iespēja integrēties un demonstrēt savas prasmes, pieredzi un zināšanas Eiropas sabiedrībai.

Tādēļ LMTA paredz izveidot mākslas terapeitu profesionālo apmācības centru, kas būtu orientēts uz pieaugušo izglītību un tālākapmācību, kā arī ieviest Latvijā vispārpieņemtu Eiropas mākslas terapeita profesijas standartu, ar kura palīdzību varēs iegūt Eiropas standartiem atbilstošu mākslas terapeita izglītību. Tāpat interesentiem tiks organi­zē­tas konferences, semināri, kursi, vasaras skolas u. c. pasākumi, lai sniegtu ieskatu mākslas terapijas metodēs paš­at­klāsmes procesā. Šo projektu ir paredzēts īstenot sadarbībā ar Lielbritānijas Mākslas terapijas un Norvēģijas Mākslas tera­pijas asociāciju un sadarbības partneriem Vācijā, kuri apmeklēs Starptautisko Mākslas terapijas konferenci, kas notiks Jūrmalā. Ir jūtams nozīmīgs sadarbības partneru atbalsts Latvijas mākslas terapijas attīstības izaugsmei.

Pavisam drīz…

Šī gada augustā Latvijas Mākslas terapijas asociācija sadarbībā ar Krievijas mākslas terapijas asociāciju organizē Starptautisku Vasaras mākslas terapijas konferenci, kuras ietva­ros ir paredzēti dažādu valstu (Krievijas, tostarp Jakutijas u. c. apgabalu, Vācijas, Čehijas, Lietuvas, Latvijas u. c.) pārstāvju ziņojumi par mākslas terapijas iespējām un izglītību Eiropā, kā arī praktiskas nodarbības, kurās dažādu valstu speciālisti prezentēs savas darba metodes mākslas tera­pijas ie­tvaros. Tā ir unikāla iespēja satikties profesionāļiem, kas izmanto mākslas terapijas metodes, gūt ieskatu citu speciālistu darbā, dalīties iespaidos un zināšanās, kā arī iegūt jaunu pieredzi un papildināt darbam izmantojamo metožu klāstu, strādājot ar visdažādākajiem materiāliem.

Previous post Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija. (III)
Next post Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija. (II)