Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija. (III)

Pasaule ir krāsaina. Krāsa – tā ir atstarota gaisma. Kaut gan ikdienā mēs par to daudz nedomājam, ikviens no mums atrodas nemitīgā krāsu ietekmē, jo katra krāsa atšķirīgi iedarbojas uz cilvēka smadzenēm. Kad mēs redzam kādu krāsu, mūsu smadzenēm pienāk noteikts signāls. Piemēram, ļoti spilgtas, košas un spožas krāsas iedarbojas uz to smadzeņu daļu, kas atbild par muskuļu darbību un kustību sistēmu. Slavenais arābu ārsts Avicenna, veidojot krāsu diagnostiku, atklāja, ka siltās, sarkanās krāsas uz cilvēku iedarbojas uzbudinoši, bet vēsās, zilās – nomierinoši. Arī amerikāņu ārsts Edvīns Bebits 1878. gadā grāmatā “Gaismas un krāsas tera­pija” aprakstījis krāsu psihofizioloģisko iedarbību. 1958.gadā Roberts Džerards eksperimentāli pierādīja, ka sar­kanā krāsa paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, bet zilā krāsa pazemina asinsspiedienu. Daudzi mūsdienu ārsti un zinātnieki laboratorijas apstākļos ir pētījuši dažādu krāsu iedarbību uz cilvēka emocionālo stāvokli un fizioloģiskajiem procesiem. Franču ārsti M.Vaiss un M. Šavelli savās laboratorijās un klīnikās ir pētījuši krāsu ietekmi uz cilvēka veselību. Savā praksē viņi bieži vien izmanto krāsainas gaismas terapiju. Pētījumi turpinās. Aizvien jauna informācija apstiprina un papildina cilvēces zināšanas par krāsas spēku un to nozīmi mūsu dzīvē.

Zilā krāsa

Zilā krāsa simbolizē gudrību, bezgalību, mūžību. Tā izraisa asociācijas par Visumu un dievišķo esamību. Debes­zilā krāsa ir kā simbols domas skaidrībai. Senie ēģiptieši debeszilo krāsu izmantoja, lai attēlotu patiesību, visu lietu galveno būtību. Senās Ēģiptes tradīcijās debesu dievietes krāsa bija gaiši zila. Arī jaunais Ūdensvīra laikmets ir simboliski iezīmēts ar debeszilo krāsu. Amerikāņu pētnieks Fābers Birrens savā grāmatā “Krāsas simbolisms” raksta: “Cilvēka ķermenis ir sarkans, intelekts – dzeltens, bet gars – zils.” Sarkanā krāsa simbolizē karstu, kaislīgu mīlestību, savukārt zilā – vairāk vēsu, uz garīgām attiecībām vērstu mīlestību. Senajiem grieķiem zilā krāsa asociējās ar debesu dieviem Zevu un Hēru, kā arī ar Afrodīti – mīlas dievieti.
Debeszilā krāsa simbolizē aizsardzību, mieru un iedvesmu. Tā ir arī Jaunavas Marijas krāsa, kuru gleznās simboliski attēlo zilas krāsas apģērbā. Zilā tiek uzskatīta arī par sievišķā pirmsākuma un visa jaunā attīstības krāsu.
Ārsti ir izpētījuši, ka zilās krāsas gaismas starus var izmantot, lai ārstētu dzelteno kaiti. M. Vaiss un M. Šavelli apraksta, ka zilo krāsu plaši izmanto slimnīcās jaundzimušo dzeltes ārstēšanā. Ultravioletie stari aktivizē melanīna izdalīšanos ādā un bagātina to ar vitamīnu D. Tas organismam ļauj efektīvi izmantot kalciju, kas mazina iekaisuma procesus.
Gaiši zilās krāsas ietekmē samazinās muskuļu sasprin­dzinājums un asinsspiediens, kā arī palēninās elpošana. N.Serovs raksta, ka krāsu terapijā gaiši zilo krāsu lieto artrīta un neiralģijas sāpju mazināšanai. Šim nolūkam izmanto speciālas gaismas lampas ar maināmiem krāsu filtriem. Psihiatrijā zilo krāsu rekomendē, lai mazinātu uzbudinājumu un nervu sasprindzinājumu. Taču, tāpat kā ar jebkuru krāsu, arī ar zilo nav ieteicams pārspīlēt, jo ilgstoša pārsātināšanās var izraisīt apātiju. (Pārsātināšanās ar krāsu notiek tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas kādas krāsas ietekmē, piemēram, neievērojot norādījumus, pārdozē krāsu gaismas terapiju, ilgu laiku uzturas telpā, kurā dominē viena spilgta krāsa un nav citu krāsu akcentu, vai pastāvīgi valkā vienas krāsas apģērbu. Pārsātināšanās biežāk notiek ar košām, spilgtām un spēcīgām krāsām. Nav novērota pārsāti­nāšanās ar neitrāliem vai gaišiem pasteļtoņiem.)
Tumši zilā krāsa, tāpat kā gaiši zilā, pazemina muskuļu tonusu un, ja darāms ilgstošs fizisks darbs, var negatīvi ietekmēt darba ražīgumu, tāpēc nebūtu vēlams izmantot zilu sienu krāsojumu telpās, kur daudzas stundas no vietas jā­veic kāds fiziski smags darbs.
Funkcionālajā psiholoģijā zilā krāsa projicējas kā vajadzība pēc miera un atslābināšanās. Zilā krāsa palīdz atjaunot spēkus pēc smagiem pārdzīvojumiem. Zilā krāsa izsaka tiekšanos pēc drošības, harmonijas un pasīvās juteklības. Tā ir saistīta ar pašanalīzi un iedziļināšanos sevī, – raksta N.Serovs.
Dabā zilo krāsu vislabāk varam izjust zilās tālēs, debesīs un jūrā. Atrodoties dabā un vērojot šīs krāsas, cilvēks izjūt harmonizācijas procesu, relaksējas, ieklausās un iedziļinās sevī.
Amerikāņu ārsts E. Bebits zilo krāsu rekomendē tad, ja ir uzbudināta nervu sistēma, galvassāpes, neiralģija, paātrināta sirdsdarbība, diareja, vemšana. Zilās krāsas dziedinošo efektu var iegūt, izmantojot īpašu gaismas lampu ar zilo filtru, bet, pēc E. Bebita ieteikuma, labus rezultātus var gūt arī ar vienkāršākiem līdzekļiem, piemēram, saules pusē loga priekšā novietot zilu stiklu vai izmantot caurspīdīgu zilu aizkaru.
M.Vaiss un Šavelli Francijā zilo krāsu izmanto hromo­terapijā (krāsu terapijā), lai ārstētu un mazinātu ma­niakā­lus stāvokļus un uzbudinājumu. Šī krāsa būs nomierinoša arī pārāk ekstravertiem cilvēkiem. Savukārt tumši zilu un zili violetu krāsu neiesaka izmantot, ja cilvēks ir depresīvā un melanholiskā stāvoklī, jo šīs krāsas pastiprina introversiju, mazina muskuļu tonusu.
Krāsu psiholoģijas nodarbībās studenti par zilo krāsu izsaka visdažādākos viedokļus. Piemēram, kāda studente raksta tā: “Man ir ļoti straujš raksturs, tāpēc zilā krāsa mani nedaudz piebremzē un neļauj darīt kaut ko neapdomīgu.” Katrs cilvēks krāsas ietekmi izjūt citādi, atbilstoši savam emocionālajam un psihofizioloģiskajam stāvoklim. Cita studente raksta, ka zilā krāsa arvien vairāk ienāk viņas dzīvē, kaut gan iepriekš viņa tai neesot pievērsusi īpašu nozīmi. Taču šobrīd viņa atzīst: “Es pieļauju, ka zilā krāsa man varētu nozīmēt mieru un stabi­litāti, jo tagad nākas saskarties ar daudzām saspringtām situācijām un dažādiem cilvēkiem, steigties no vienas vietas uz citu atbilstoši teicie­nam – visa dzīve kā viens liels skrējiens. Zilā krāsa ir tā, kas palīdz man sajust mieru un stabilitāti.”
“Zilā krāsa mani nomierina. Pēc dabas esmu ļoti emocionāla, tāpēc man patīk iegrimt zilas krāsas segās, spilvenos un palagos, kad gribu mieru. Savukārt sarkanā krāsa dod man cīnītājas spēku un pārliecinātību par sevi”, raksta kāda jūtīga un iztēles bagāta studente.
Kandinskis atzinis, ka zilā ir pati dziļākā no krāsām, skatiens tanī iegrimst brīvi, nesastopoties ar pretestību. Tā ir visnemateriālākā no krāsām, un savā vērtībā tā ir pati tīrākā, iz­slēdzot gan tukšumu, gan neitralitāti, jo asociējās ar debesīm un bezgalīgu tālumu. Šī krāsa ir kā cerību ceļš un pārdomu avots.

Melnā krāsa

Melnās krāsas pozitīvais aspekts ir noteikta spēka izpausme, spēja paredzēt, saturīgums, apslēptas bagātības. Negatīvais aspekts – sagrāve, egoisms, nospiestība, depresija, tukšums, ierobežojums. Melnā krāsa uztver un absorbē visus izstarojumus, arī negatīvos.
Jaunieši melno krāsu ir iecienījuši tāpēc, ka tā tiek uzskatīta par pašu modernāko un elegantāko, tā izsaka protestu pret vērtībām, ko uzspiež sabiedrība. Melnā krāsa to visu apšauba. Tā ir saistīta ar augstākajiem ideāliem. Tā var ierobežot un apslēpt.
Melnā krāsa simbolizē beigas, bet tieši tas dod pamatu arī visam jaunajam. Tā ir saistīta ar noslēpumainību un tumsu. Slepeno zināšanu dēļ melnā krāsa kontrolē situāciju. Ulrihs Berss raksta, ka melnā krāsa palīdz saglabāt varu. Tā var norādīt uz to, ka cilvēks jūt nepieciešamību kontrolēt situāciju, apkārtējos cilvēkus. To bieži diktē bailes un nedrošības izjūta. Tās var būt arī bailes no nākotnes. Ja cilvēkam ir liela nepieciešamība valkāt melnu apģērbu, tas var norādīt, ka viņa dzīvē trūkst kaut kā ļoti svarīga. Melnais ir kā vajadzība piemēroties situācijai, ko nevaram pieņemt vai mainīt. Tāpēc arī daudzi cilvēki melnās drēbēs jūtas komfortablāk un drošāk. Pēc Z. Freida domām, šī krāsa simbolizē mātes klēpi, kas bija drošākā vieta pasaulē.
Tajā pašā laikā dzīvē melnā krāsa var traucēt cilvēkam izjust un apzināties to, kā tad īsti viņam pietrūkst, tā var bremzēt attīstību. Melnās krāsas kombinācijas ar citām krāsām var skaidri norādīt problēmu, ko cilvēks ir sācis risi­nāt. Piemēram, melns un gaiši zils norāda, ka cilvēks ir gatavs mierīgi ieiet jaunā dzīvē. Šī krāsa disciplinē un iero­bežo, palīdz haosa sakārtošanā.
Savukārt mākslas darbos melnā krāsa ir tā, kas vislabāk ļauj izcelties citām krāsām. Pārējās krāsas uz melna fona kļūst spilgtākas, luminiscējošākas, palielinās kontrasts, kas gleznā palīdz izcelt galveno.
Teds Endrjūss uzskata, ka melnā darbojas kā aizsargkrāsa un var nomierināt ļoti satrauktus un jūtīgus ļaudis. Taču šī krāsa jāizmanto īpaši uzmanīgi, jo tās pārmērīgs daudzums var nojaukt emocionālo līdzsvaru un izraisīt depresīvas, nomācošas domas. Melnā krāsa ir efektīva, ja to izmanto kombinācijās ar balto krāsu, jo tad tiek līdzsvarotas cilvēka polaritātes, sevišķi tad, ja cilvēks sāk zaudēt kontroli pār sevi.
Krāsu simbolismā izšķir divas melnās krāsas: pirmā ir pretpols baltajai vai dievišķajai patiesībai, otrā ir pretpols sarkanajai vai dievišķajai mīlestībai. Glezniecībā šo otro pretpolu parasti attēlo kā tumši, tumši sarkanu vai arī rūsas krāsu.
Kāda studente, aprakstot savas izjūtas un asociācijas par melno krāsu, saka tā: “Melns kā mīksts samts. Melna, gara vakarkleita. Man tā asociējas ar eleganci, šarmu, nepie­ejamību, ar klasiku. Man gribētos uzvilkt tādu kleitu un dejot ar savu mīļoto cilvēku. Es justos ļoti skaisti.
Melns manī izraisa arī gluži citādas emocijas – negatīvas. Ļaunums, naids, kaut kas tumšs, depresija, kaut kas sadedzis pēc ugunsgrēka. Kad es esmu nenormāli dusmīga vai arī ie­slīgusi kādā problēmā, pilnīgā depresijā, man pie reizes vēl gribas uzvilkt kaut ko melnu, un parasti tā arī izdaru. Un tad visu dienu mani pārņem negatīvās emocijas, bēdas, dusmas, melnās drēbes… Emocijas ir tik koncentrētas. Jūtos tik ārkārtīgi nelaimīga. Un tad vakarā pēkšņi dusmu vairs nav, bēdas un depresija kaut kur pazudušas, var būt, ka sliktās emocijas dienas laikā es vienkārši izdzīvoju, un viss – tās izbeidzas, pietrūkst skumju, un tad es pēkšņi ne no kā sajūtos labi.”
Melnajai krāsai ir liela nozīme projektīvajos testos un mākslas terapijā. Ja zīmējumā dominē melnā krāsa, tad vispirms svarīgi skatīties uz zīmējuma kontekstu, sižetu, līniju plūdumu un blīvumu, noskaidrot, kāda konkrēti ir melnās krāsas nozīme zīmējumā. Dažkārt tā var būt ar tīri dekoratīvu nozīmi, citreiz – ar simbolisku, bet dažreiz tā var brīdināt par nopietnām pro­blēmām. Samelnots vai stipri satumsināts zīmējums var norādīt uz nesaskaņām, emocionālām ciešanām, psihotraumu, depresīvu noskaņu vai kādu iekšēju slimību. Dažkārt autors apzināti izmanto melno krāsu, lai izteiktu savas sāpes, izmisumu, bet dažreiz zīmējumā tā parādās pilnīgi neapzināti, atklājot pārdzīvojuma dziļumu. Analizējot stipri samelnotus zīmējumus, būtu jāņem vērā darba kopējā noskaņa un simbolika, kā arī autora ilustratīvais stāstījums. Bieži vien melnā krāsa var būt kā simbols kaut kam noslēpumainam un nezināmam. Var parādīties pasaku un mitoloģiskie sižeti, kas autoram palīdz iedziļi­nāties tēlu un simbolu pasaulē. Projektīvajās meto­dikās melno krāsu mēdz interpretēt gan kā depresijas, noslēgtības, skumju krāsu, gan arī kā agresijas, dusmu, baiļu un trauksmes rādītāju, taču tas ne vienmēr tā ir. Daudzās situācijās melnās krāsas pārsvars zīmējumā tiešām var norādīt uz kaut ko slimīgu, trauksmainu vai agresīvu. Taču vēl biežāk melnā krāsa zīmējumā tiek izmantota kā grafisks izteiksmes līdzeklis. Ipaši tas attiecas uz tiem zīmējumiem, kuru autori skolā vai izstādēs ir iepazinušies ar dažādām grafikas tehnikām. Tad zīmējumā melnā krāsa var būt kā smalks un interesants kompozīcijas risi­nājums. Tā var būt arī kāda konkrēta grafikas tehnika (tušas zīmējums, melnā pildspalva, oforts, linogriezums u. c.). Jau kopš seniem laikiem cilvēks ir zīmējis melnbaltus zīmējumus, izmantojot ogli. Šādos zīmējumos daudz svarīgāks par krāsu ir lineārais risinājums, sižets, konteksts un paša autora viedoklis. Tā, piemēram, kādā mākslas terapijas seminārā pasniedzējs izstāstīja konkrētu gadījumu no savas prakses. Kāds piecus sešus gadus vecs bērns veidojis dīvainu zīmējumu sēriju – uz baltas lapas sazīmējis daudz, daudz mazu aplīšu, ko pēc tam ļoti cītīgi un rūpīgi aizkrāsojis ar melno krāsu. Tā viņš rīkojies vairākkārt, līdz bērnudārza audzinātāja un māte, sa­trauk­tas par tik melniem zīmējumiem, aizvedušas mazuli pie psihologa. Interesanti, ka ne mātei, ne audzinātājai neie­nā­ca prātā bērnam apjautāties, ko īsti viņš tur zīmē. Psiho­logs, apskatot rūpīgi aizkrāsotās lapas, lūdzis puisēnu pa­stās­tīt kaut ko par saviem zīmējumiem. Mazais spožām acīm stās­tījis: “Pavasarī mēs stādījām kartupeļus. Tas bija tik aizraujoši un interesanti, kad kartupeļi, salikti vagās, tiek apbērti ar zemi. Es savos zīmējumos stādu kartupeļus un gaidu, kad tie izdīgs.”

Pelēkā krāsa

Pelēkās krāsas pozitīvais aspekts ir reālisms, apvie­nošanās, respektablums. Šī krāsa labvēlīgi iedarbojas uz cilvēkiem, kam grūti savaldīt savas emocijas, būt atbildīgiem. Pelēkā krāsa viņus stabilizē, palīdz savaldīties un atgriež uz zemes.
Pelēkās krāsas negatīvais aspekts un simbolisms – bailes no zaudējuma, kriticisms, melanholija, skumjas, depresija, askētisms, arī neticība pozitīvai nākotnei un asociācijas ar pelniem, putekļiem, vecumu. Šīs krāsas apģērbs ir kā aizsargbruņas mūsdienu cilvēkam. Savukārt melnbalts vai pelēks interjers var norādīt uz vēlmi aizbraukt un mainīt dzīves apstākļus, – tā raksta N. Serovs.
Pelēkā krāsa ir kā tilts starp balto un melno, kā starpstadija. Pelēkais nekad nav pirmajā vietā. Tā ir kā fons citām krāsām. Tā tiecas pēc stabilitātes un harmonijas. Šī krāsa spē­cīgi kontrolē emocijas. Tāpēc tā ir labvēlīga situācijās, kad draud zust paškontrole. Šai krāsai ir tieksme kritizēt un tendence uz slimīgumu.
Teds Endrjūss uzskata, ka sudrabainai krāsai ir daudz pozitīvu aspektu. Šī krāsa ir labvēlīga meditācijās, lai atklātu metafiziskos pirmavotus, kur rodas slimība vai nespēks. Jo, ja netiek atklāts īstais iemesls, slimības atkārtojas. Sudrabkrāsa palīdz attīstīt radošo iztēli un aktivizē intuīciju.

Brūnā krāsa

Brūnā krāsa ir zemes krāsa, un tai ir divi polāri pretno­statī­jumi: dzimšana – sabrukums. Pozitīvie brūnās krāsas atslēgas vārdi un simbolisms ir vienotība, uzticība, mērenība, pārliecinātība, rūpes un ticība saviem spēkiem. Negatīvā aspektā tā ir depresija, vilšanās, neapmierinātība, uzmācīgas idejas.
Brūnā krāsa simbolizē uzticamību, stabilitāti, spēju pārvarēt grūtības. Tā ir konservatīva krāsa – nomierinoša, savaldīga un droša. Cilvēki, kas atrodas brūnās krāsas ietekmē, virzās uz priekšu lēni, bet pareizi. Pirms rīkojas, viņi visu apdomā, ir spējīgi atrast kļūdas un saprot, kā tās novērst.
Šī krāsa sniedz patvērumu un miera izjūtu trauksmainos brīžos. Brūnās krāsas pozitīvais aspekts ir veltīts atdzim­šanas noslēpumam.
Tumši brūnās krāsas negatīvais aspekts ir ieciklēšanās un nespēja izpausties. Savukārt zeltaini brūna krāsa palīdz lietām straujāk virzīties uz priekšu.
Gaiši brūna krāsa vizuāli paplašina telpu. Šī krāsa palīdz labāk uztvert realitāti un izprast notiekošo, tā rada pārliecinātības un drošības izjūtu.
Ulrihs Berss uzskata, ka brūnā krāsa sevī apvieno racionālā un emocionālā pirmsākumus, šīs krāsas ietekmē cilvēks ir laipns un mīl savus tuviniekus, mierīgi iet pretim savam liktenim un mērķim, ko pats sev nospraudis. Tā ir droša un pārliecināta kustība. Šīs krāsas ietekmē domāšana ir ievirzīta uz reāli sasniedzamiem mērķiem un attiecību stabilizēšanu.

Baltā krāsa

Baltā krāsa ietver visu gaismas spektru. Tā ir nostiprinošā krāsa, kas attīra cilvēka enerģētisko sistēmu. Šī krāsa spēj rosināt uz radošu darbību. Baltā krāsa atstaro visu krāsu spektru, arī infrasarkano. Baltā ir arī kā aizsargkrāsa. Baltā ir labestības, izdziedināšanas, veiksmes un uzvaras krāsa pār negācijām. Krāsa, kas attīra, harmonizē un nostiprina cilvēka imūnsistēmu.
Baltajai krāsai ir polāra tīrība. Tā ir taisnīguma krāsa, garīguma glabātāja, krāsa, kas saistīta ar kosmisko starojumu.
Taču, ja šī krāsa ir nomācošā vairākumā, tā rada vilšanās izjūtu, tukšumu, vientulību. Žilbinoši baltā krāsa ir ļoti tuva spēcīgai, mirdzošai gaismai, bet cilvēkam ir grūti skatīties apžilbinošā gaismā. Taču, par spīti tam, cilvēki atkal un atkal tiecas pēc šīs krāsas spēka.
Baltā krāsa cilvēkam dod mieru, jo baltajā visas krāsas ir vienlīdzīgas, tāpēc tā ir miera simbols. E. Bebita krāsu terapijas mācībā baltā krāsa ir analoģiska tikai saules gaismai, ko izmanto terapijā. Spilgtā, baltā saules gaisma ietver visas krāsas un visam dzīvajam uz zemes ir ļoti nepieciešama. Baltā saules gaisma aktivizē snaudošos spēkus un smadzeņu darbību. Taču siltajās klimata zonās vai karstā, saulainā laikā šī aktivizācija var būt pārmērīga un pat kaitīga. Taču mūsu platuma grādos baltā saules gaisma ir īpaši vēlama, vairumam cilvēku tās pietrūkst, sevišķi tumšajos gadalaikos. Tad arī attīstās depresija, saasinās slimības.
Savā grāmatā “Par garīgumu mākslā” Kandinskis teicis, ka baltā krāsa uz mūsu psihi iedarbojas kā lielais klusums. Šis klusums nav miris, tas ir pilns visdažādāko iespēju. Baltā krāsa ir kā pirmsākums visam. Tā ir kā Visuma simbola krāsa. Baltā krāsa simbolizē nevainību, pieticību, gaišu, skaistu prieku, optimismu un mūžīgu mieru.