Vasara. Visapkārt tik daudz košu krāsu un ziedu – daudz spilgtu toņu, kas iedvesmo un iepriecina. Iepriekšējā žurnāla numurā stāstījām par dzelteno un zaļo krāsu, to simboliku un psihofizioloģisko iedarbību. Šoreiz vairāk par oranžo, sarkano un violeto krāsu. Oranžā krāsa
Šīs krāsas viļņu garums 590–610 nm. Oranžais sastāv no dzeltenā un sarkanā. Oranžā safrānkrāsa no pašiem senākajiem laikiem ir simbolizējusi atklātu dievišķu mīlestību un Dieva mīlestības (sarkanā) savienību ar vārdu (dzelteno). Šī krāsa simbolizē arī visas zinātnes un mūzas. Grieķu rītausmas dievietes Ēosas (romiešu – Auroras) šalle, tāpat kā mūzu apģērbs, bija zeltaini oranžā krāsā, un tā bija svēta tradīcija. Kristietībā safrāna un oranžā krāsa bija Dieva simboli, kas piepilda sirdi un dvēseli. Dzelteni oranžā krāsa simbolizē arī cilvēka savienību ar Dievu.
Oranžās krāsas pozitīvais aspekts ir spēks, žēlsirdība, iecietība, neizsīkstoša enerģija, sabiedriskums un taisnīgums. Bet, pārsātinoties ar šo krāsu, parādās tās negatīvais aspekts – lepnums, tieksme ņemt un neatdot parādus, pašattaisnošanās.
Liliana Bonda uzskata, ka oranžā krāsa atbild par fizioloģiskajām vajadzībām un nepieciešamību, rada ticību sev. Tā ir impulsīva, uzstājīga, optimistiska un draudzīga krāsa, kas simbolizē pētniecisku prātu un intelekta attīstību. Šī krāsa dod iespēju paplašināt izziņas robežas ar aktīvu, radošu darbību. Tā ir arī mērķtiecības krāsa, kas virza uz priekšu, neļaujot sēdēt malā, paslēpties no problēmām, bet liekot aktīvi darboties un risināt samezglotas situācijas. Dzeltenais palīdz izgaismot pagātnes notikumus un konfliktus. Antipātijas pret šo krāsu var liecināt par nemitīgu emociju un jūtu apvaldīšanu un aizvainotu pašcieņu. Taču tieši oranžā krāsa dos spēku un līdzsvaru smagu zaudējumu brīžos un bēdās, palīdzēs pārvarēt nepatīkamus satricinājumus un personiskos apvainojumus. Tā arī palīdzēs atklāt apslēptas emocijas un atbrīvoties no spriedzes. Nepatika pret šo krāsu var norādīt uz bailēm un nedrošību doties uz priekšu, uz pagātnes sāpju un problēmu apslāpēšanu un nevēlēšanos tās risināt. Šīs emocijas bieži var būt saistītas ar tuvu cilvēku zaudējumu, aizvainojumu un netaisnības izjūtu.
Pēc Liliānas Bondas pētījumiem, oranžā krāsa līdz pārvarēt bailes un nedrošību. Èpaši labvēlīgi tā iespaido nerunīgus un noslēgtus bērnus, jo rosina viņus komunikācijas procesā kļūt drošākiem, atvērtākiem, pārliecinātākiem. Tā aktivizē ekstraversiju un komunikāciju.
Pēc ārsta E. Bebita krāsu terapijas ieteikumiem, oranžā krāsa palīdz depresijas, noslēgtības gadījumā, jo veicina emociju atbrīvošanos. Šīs krāsas gaismas stari izraisa pozitīvu terapeitisku efektu bronhiālās astmas, bronhīta, epilepsijas un reimatisma ārstēšanā, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas orgānu un nieru darbību.
Dzintara krāsa palīdz novērst šaubas un aizdomīgumu, rada pārliecību par sevi, stimulē prāta un gara darbību.
Savukārt persiku krāsa ir harmonijas un līdzsvara krāsa. Tā rada labvēlīgu vidi draudzīgiem kontaktiem. Šī krāsa visai labvēlīgi ietekmē pusaudžus, kas vēl nav izvēlējušies savu dzīves ceļu. Tā dod arī pārliecību par saviem spēkiem un apdomību pirms lēmumu pieņemšanas.
Èpašu oranžās krāsas pozitīvo, vitālo enerģiju var izjust, vērojot saulrietu vai saullēktu, oranžus ziedus, ugunskuru. Iedarbīga ir arī zīmēšana un gleznošana ar dažādiem oranžās krāsas toņiem, kā arī vizualizācija par šo krāsu. Protams, var izmantot arī oranžu apģērbu, taču ne katram tas piestāv, tāpēc dažādi oranžas krāsas aksesuāri, interjera detaļas, augļi vai ziedi var kompensēt šīs krāsas trūkumu apkārtējā vidē.
Spilgts, oranžs sienu krāsojums vairāk būs piemērots kafejnīcai vai kādai citai sabiedriskai telpai, kurā cilvēki neuzturas ilgstoši. Ir jāievēro, ka cilvēks, ilgstoši atrodoties intensīvas, spilgtas krāsas ietekmē, ātri var pārsātināties ar to, tā ka parādās nervozitāte, uzbudinājums un galvassāpes. Tāpēc dzīvoklī labāk izvēlēties gaišākus, mierīgākus oranžos pasteļtoņus. Šī krāsa telpā rada siltu, mājīgu un radošu gaisotni, veicina draudzīgas un optimistiskas sarunas.
Sarkanā krāsa
Sarkanās krāsas viļņu garums ir 650–780 nm. Sarkanajai krāsai ir daudz nokrāsu. Visgaišākie sarkanie toņi ir sārtais, aveņkrāsas un uguns sarkanais. No citiem šie toņi atšķiras ar izteiktāku aktivitāti.
Sārtā – tā ir skanošākā no sarkanajām krāsām. Tā stimulē jutekliskumu, iztēli un mērķtiecību.
Aveņkrāsa – sarkanais ar nelielu zilganu nokrāsu – necīnās ar dzīvi, bet mīl to. Tā ir vairāk individualitātes, nevis pūļa krāsa. Šī krāsa veicina atklātību un ticību saviem spēkiem.
Ugunskrāsa, kas atrodas vidū starp sarkanajiem pustoņiem, ir dedzinoši spilgta. Tajā manāma neliela oranžās krāsas klātbūtne. Uguns krāsa attīra tāpat kā ar uguni, tā atšķiras ar lielu mērķtiecību, gribasspēku un dedzīgumu.
Teds Endrjūss uzskata, ka tīri sarkanā iedvesmo fizisko dzīvi, vairojot adrenalīnu un gribu uzvarēt. Tīri sarkanajam raksturīga neizsīkstoša enerģija, nepārtraukta kustība. Cilvēku evolūcija uz zemes nebūtu iespējama bez sarkanās krāsas. Šī krāsa simbolizē drosmi, cīņu un uzvaru. Tā uzbudina un paātrina. Tās devīze ir – nekad neapstāties! Šī krāsa iedvesmo un dod spēku turpināt aizsākto darbu.
Šīs krāsas pozitīvais aspekts – līderība, neatlaidība, cīņa par savām tiesībām, dinamiskums, atzinība, atdzimšana, pateicība.
Savukārt negatīvais aspekts, kad notikusi pārsātināšanās ar šo krāsu, – neiecietība, cietsirdība, spītība, kareivīgums, fizisks pārspēks. Šī krāsa pastiprina arī kauna un vainas apziņu.
Sarkanajā krāsā ir daudz juteklības. Tā valda pār seksuālajām attiecībām, un viens no galvenajiem tās uzdevumiem ir rūpes par dzimtas turpinājumu. Sarkanā krāsa savā labākajā izpausmē piepilda dzīvi ar kaislību, kas nes gandarījumu, bet negatīvajā aspektā tā ir saistīta ar dzīvniecisku instinktu un izvirtību.
Sarkanā krāsa ir orientēta uz izdzīvošanu un pašsaglabāšanos, tā izjūt vajadzību pēc taisnības, tā ir “lielais reformators”, tās ugunīgais spēks sadedzina visu netīrību, taču šī krāsa var būt arī kara simbols, jo var izraisīt karu, lai iegūtu varu. Asins sarkanais var būt arī diktatūras simbols. Toties pozitīvajā izpausmē tā var uzupurēties draudzības vārdā. Tā iet kā kareivis, kas gatavs atdod dzīvību par biedriem. Sarkanā krāsa var būt egocentriska, negatīvajā aspektā izpaužoties ar galēju neiecietību un vēlēšanos visus izgrūstīt. Taču šī krāsa izraisa nepārvaramu vēlmi ielūkoties dziļumā, tā ir kā pētnieks ar lielu enerģiju un dzīvesprieku.
Pēc E. Bebita krāsu mācības, sarkanā krāsa īpaši ietekmē asins sastāvu un asinsriti. Tā labvēlīgi iespaido hemoglobīna līmeni (emocionālā līmenī anēmija ir saistīta ar tonusa pazemināšanos), jo paaugstina tonusu un asinsspiedienu. Tā iedarbojas arī uz ķermeņa temperatūru. No sarkanās krāsas vajadzētu izvairīties, ja cilvēks tikko kā ir pārcietis smagu satricinājumu vai jūtas aizkaitināts. Arī ilgstošas pārpūles un nervu sasprindzinājuma gadījumā šī krāsa nav vēlama. Taču, ja ilgstoši jādara garlaicīgs darbs vai jāatrodas nospiestā situācijā, tad šo krāsu var lietot uzmundrinājumam. Šī krāsa palīdz arī pārvarēt kautrīgumu, to var izmantot situācijās, kad grūti pieņemt lēmumu.
Krāsu psiholoģijas nodarbībās sarunājoties ar studentiem par sarkano krāsu, nākas dzirdēt visdažādākos viedokļus. Vieniem šī krāsa šķiet īpaši svarīga un nozīmīga, citiem – kaitinoša un traucējoša. R. Asadžioli šai sakarā teicis, ka viss ir atkarīgs no mūsu temperamenta, veselības stāvokļa un individuālās konstitūcijas. Tā, piemēram, kāda studente raksta, ka viņas dzīves krāsa ir sarkanā, jo tā palīdz pārvarēt daudz grūtību: “Tā mani iedrošina, palīdz būt aktīvai. Manā apģērbā vienmēr ir bijis un būs sarkanais tonis. Vienmēr to velku uz darba pārrunām un svarīgiem notikumiem. Tā palīdz veiksmīgi pabeigt iesākto darbu.” Turpretī kāda cita viņas studiju biedrene izjūt nepatiku pret koši sarkanu un oranžu krāsu, jo tās šķietot uzkrītošas un naidīgas. Savu nepatiku pret spilgtu sarkano šī meitene skaidro ar savu hiperaktivitāti bērnībā. Šobrīd viņa vēloties būt mierīga un atpūsties, tāpēc koši sarkanie toņi esot pārāk uzbudinoši. Zīmīgi, ka šī studente, kas sevi uzskatījusi par hiperaktīvu, jau bērnībā izjutusi lielu patiku pret balto krāsu un vajadzību pēc tās.
Gan amerikāņu ārsts un zinātnieks E. Bebits (1884. gadā), gan mūsdienu franču ārsti M. Šavelli un M. Vaiss, gan daudzi citi zinātnieki ir rakstījuši par sarkanās krāsas pētījumiem. Tās ietekmē paaugstinās asinsspiediens, paātrinās pulss, aktivizējas muskuļu spēks, palielinās izturība, kustību ātrums un reakcija. Šie ārsti un zinātnieki raksturo šo krāsu kā enerģisku, karstu un aktīvu, tāpēc to vajag stipri dozēt, jo pārsātināšanās ar to var radīt nervu sistēmas pārpūli, galvassāpes, acu apsārtumu. Šo krāsu neiesaka nervoziem un viegli uzbudināmiem cilvēkiem. Krāsu terapijā M. Šavelli un M. Vaiss to iesaka apātijas, fiziska un garīga izsīkuma gadījumos. Tā palielina vitalitāti, izturību un sekmē imūnsistēmas darbību.
Sarkanbrūnie toņi veidojas no divu krāsu salikuma: sarkans + melns. Tā sevī ietver sarkanā spēku un enerģiju un brūnā dziļdomību. Šī krāsa ļauj izturēt grūtības un palīdz pārciest bēdas.
Sarkani violetais veidojas no sarkanās un neliela zilās krāsas piejaukuma. Tas raksturo tiekšanos uz pilnību. Pēc Teda Endrjūsa uzskatiem, šī krāsa sevī apvieno acīm nesaskatāmu enerģiju – infrasarkanā un ultravioletā enerģiju. Sarkani violetais labvēlīgi ietekmē endokrīno sistēmu. Tas ir kā dabisks antibiotiķis, tas stimulē garīgu izaugsmi, necieš verdzību, palīdz pārvarēt sāpes un bēdas. Ar šo krāsu iespējams sevī apvienot gan pagātni, gan nākotni.
Rozā krāsa
E. I. Gonikmans rozā krāsu saista ar beznosacījumu mīlestību, ilgu un sapņu piepildījumu. Tā nozīmē arī spēju piedot un saprast otru. Šī krāsa atspoguļo harmoniju un mīlestību, nomierina, rada komfortu un paātrina atveseļošanās procesu. Rozā krāsa tiek uzskatīta par ļoti dziedinošu gan fiziskā, gan garīgā ziņā.
Violetā krāsa
Violetās krāsas viļņu garums ir 400 nm. Violetā krāsa rodas, kad vienādās proporcijās tiek sajaukta sarkanā un zilā krāsa. Simboliski šī krāsa manto īpašības no abām pamatkrāsām un simbolizē gan mīlestību, gan prātu.
Violetajai krāsai ir plašs spektrs, tā var būt gan ļoti gaiša, gan piesātināti tumši violeta. Tāpēc jāņem vērā, ka krāsas gaišo un tumšo toņu iedarbība uz cilvēka psihofizioloģiskajiem procesiem ir visai atšķirīga.
Terapeite Brenda Mallona raksta, ka šī krāsa pozitīvajā aspektā pauž individualitāti, bet pārsātināšanās ar to var novest pie introversijas padziļināšanās. Tieši tāpēc tumši violeta krāsa netiek rekomendēta maziem bērniem un cilvēkiem krīzes situācijās. Savukārt gaiši violetie toņi, ceriņkrāsa vai violetie pasteļtoņi ir labvēlīgi un atstāj pozitīvu iespaidu.
E. Bebits ir izpētījis, ka violetais labvēlīgi iedarbojas uz visu skeleta sistēmu. Tam ir antiseptiska un attīroša ietekme gan fiziskā, gan garīgā līmenī. Violetā krāsa palīdz sabalansēt fizisko un garīgo enerģiju. Tā ir ļoti labvēlīga vēža un citu audzēju profilaksē, kā arī atvieglo artrīta radītās sāpes.
Violetā krāsa rosina iedvesmu, jaunradi un viedus sapņus. Meditācijās šī krāsa palīdz atklāt gan pagātnes apstākļus, gan attiecību samezglojumus. Violeto krāsu būtu ieteicams lietot kopā ar citām krāsām, piemēram, dzelteno, krēmkrāsu vai oranžīgo. Tas tāpēc, ka tumši violeta ir smaga krāsa un tās pārpilnība var novest depresīvā stāvoklī. Violetā krāsa pozitīvi un terapeitiski iespaido iekaisuma procesus un ādas slimības.
Pēc E. Bebita pētījumiem, šī krāsa labvēlīgi un dziednieciski iedarbojas smadzeņu satricinājuma, nervu un imūnsistēmas problēmu gadījumā.
Savukārt Liliāna Bonda secinājusi, ka tumši violetā krāsa salikumā ar melno rada spēku, ar ko var pakļaut savtīgos nolūkos, – varas kāri, valdonīgumu, lielummāniju. Šis krāsu salikums var radīt tendenci uz depresijas padziļināšanos.
Purpura un violetie toņi ir vienas un tās pašas krāsas dažādas gradācijas atkarībā no zilā vai sarkanā pārsvara, un šīs gradācijas var viegli sajaukt.
Taču katrai nokrāsai ir sava nozīme. Purpura krāsā dominē sarkanais, bet violetajā jeb hiacinšu krāsā – zilais. Simbolisma valodā purpura toņi nozīmē taisnības mīlestību.
Toties lillīgais, maigi violetais simbolizē intuīciju, spēju ielūkoties nākotnē, tieksmi uz okultām zinātnēm. Šī krāsa ir labvēlīga neiralģijas ārstēšanā un acu slimību gadījumos.
Violetie toņi ir arī labvēlīgi transaktajai analīzei, kontaktiem ar savu iekšējo bērnu.
Vizualizācijas procesā var iztēloties dažādus augus violetā krāsā (ceriņus, krokusus, hiacintes, īrisus, asteres u. c.), jo tas, pēc terapeites Brendas Mallonas domām, palīdz apzināties savu iekšējo potenciālu un radošās spējas. Ja ar ar violetiem toņiem strādā mākslas terapijā, tad ieteicams izmantot akvareļkrāsas vai niansēm bagātus violetus pasteļkrītiņus.