Lasīšanas laiks:9 minūtes, 49 sekundes

Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt. Tuvojas vasara, un daba ap mums kļūst jo dienas, jo krāšņāka. Visapkārt ir tik daudz krāsu, kas iedvesmo un uzrunā. Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme ir bijusi krāsu simbolismam, bet senie dziednieki ir pētījuši krāsas ietekmi uz veselību. Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Indijā, Grieķijā un citur ārsti un priesteri ir izmantojuši krāsu terapiju. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simbolismam heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā, Svētajos Rakstos un glezniecībā. Krāsu simbolikas principi īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās. Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu. Katrai krāsai ir savs viļņu garums un svārstības. Mūsu acīs, ādā un gļotādā ir fotoreceptori, kas uztver šo viļņu elektromagnētiskās svārstības. Krāsu viļņu garums tiek mērīts nanometros.
1878. gadā amerikāņu ārsts un zinātnieks Edvīns Bebits savā grāmatā “Gaismas un krāsas terapija” sīki aprakstīja katras krāsas ietekmi uz cilvēka psihofizioloģiskajiem procesiem. Pats E. Bebits savā praksē dažādu slimību ārstēšanā izmantoja paša veidotu īpašu krāsainas gaismas ierīci – hromo­lūmu.
Mūsdienās krāsu terapijā tiek izmantotas īpašas lampas ar maināmiem krāsu stikliem, kas pēc savas idejas ir līdzīgas E. Bebita izgudrotajai ierīcei.
Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli. Tāpēc krāsu problēmu izpratnē ļoti svarīgs ir psiholoģiskais aspekts. Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmun­dri­nāt, šokēt. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt.
Roberto Asadžioli raksta, ka cilvēka individuālā konstitūcija, temperaments un dzīves pieredze var būt notei­cošie faktori, kāpēc viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša. Vai arī tonis, kas vienam šķiet patīkams un nomierinošs, var būt pilnīgi vienaldzīgs otram.
Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību.
Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un psihoemocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav īpašu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām. Līdzsvars parasti tiek izjaukts tad, ja cilvēks tiešā vai netiešā veidā ir pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, ilgstoši atradies spriedzes situācijā.
Liela nozīme krāsu izjūtas un izpratnes veidošanā ir praktiskām nodarbībām. Tādēļ krāsu psiholoģijas semināros tiek radīti darbi, kuros cilvēki ar krāsu palīdzību mēģina izteikt savu noskaņojumu, izjūtas un emocijas. Apzināti strādājot ar krāsām, cilvēks var ne tikai sevi harmonizēt un labāk iepazīt, bet arī atbrīvoties no nevēlamām izjūtām, noskaidrot to cēloni, proti, krāsa ļauj apzināt un izreaģēt emocijas. Rezultātā atbrīvojas pozitīva enerģija, kas palīdz elastīgi un radoši risināt daudzus dzīves uzdevumus. Ar minētajiem jautājumiem nodarbojas krāsu un mākslas terapija. Seminārus un nodarbības krāsu psiholoģijā un mākslas terapijā rīko Latvijas Holistisko terapiju asociācija un Latvijas Praktisko psihologu asociācija, tur arī var iegūt informāciju par šiem jautājumiem.
Èpaša nozīme mākslas terapijā ir mandalu zīmēšanai. Tās veidošana ir kā instruments saprāta, apziņas un intelekta koncentrēšanai. Zīmējot mandalu, ir jāievēro specifiski kompozīcijas veidošanas paņēmieni. Tāpēc mandala tieši savas kompozīcijas un krāsu shēmas dēļ spēj aktīvi un efektīvi fokusēt apziņu uz izvēlēto koncepciju. Mandala stimulē iekšējos radošos spēkus un procesus īpašā veidā, kas raksturīgs tās apļveida kompozīcijai. Mandala visiedarbīgākā ir tad, ja cilvēks to rada pats sev. Jo vairāk cilvēks zina par krāsu psiholoģiju un simboliku, jo lielāks efekts būs zīmējumam. Mandalas zīmēšana ir arī atbildības uzņemšanās par savām emocijām, fizisko stāvokli un veselību.
Krāsu psiholoģijas nodarbībās svarīgs ir darbs ar krāsām un radošā vizualizācija. Lai darbotos ar krāsām, nav jābūt īpašai sagatavotībai, nav jābaidās no nemā­cē­šanas, strādāt var jebkurš, un prasmes un iemaņas nav svarīgas. Ir jābūt tikai vēlmei darboties. Mākslas terapijā svarīgs ir pats darba process, kurā cilvēks gūst prieku, jaunas atziņas un idejas. Galvenais ir ļauties radošam darbapriekam, nedomājot par rezultātu un vērtējumu. Jo šajās nodarbībās vērā ņemams un nozīmīgs ir jebkurš rezultāts. Tas ir pašizziņas process, krāsu terapija, radošo spēju at­brī­vošana. Nodarbībās tiek izmantotas arī K. G. Junga aktīvās iztēles metodes un vizualizācijas. Tās turpinās ar zīmē­šanu, kurā tiešā, tēlainā, abstraktā vai simboliskā veidā tiek uzzīmētas iztēles ainas. Zīmēšanas procesā var izmantot dažāda veida krāsas, piemēram, krītiņus, zīmuļkrāsas, akvareļkrāsas, guašu u. c. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko materiālu. Turklāt ikviens materiāls specifiski iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu un emocijām. Tā, piemēram, strādājot ar zīmuļkrāsām, var iegūt ļoti smalku, niansētu un precīzu zīmējumu, tiek trenēta pacietība un aktivizēti kontroles procesi. Tiek kontrolēts ne tikai zīmējums, līnijas, krāsas intensitāte, bet arī emocijas. Turpretī akvareļkrāsas atbrīvo emocijas. Darbs ir saistīts ne tikai ar krāsu, bet arī ar ūdeni, kas aktivizē un atbrīvo dažādas domas un emocijas, taču zūd kontrole, viss plūst, mainās, parādās spontanitāte. Darbojoties ar akvareļ­krāsām, cilvēks sākumā var just izteiktu pretestību, nepatiku, jo pietrūkst kontroles, mulsina spontānais krāsu plūdums, kas var izraisīt dažādas asociācijas un pārdomas. Kāda studente, strādājot ar akvareļkrāsām, dalījās ar savām izjūtām darba gaitā: “Man nepatīk strādāt ar akvareli, jo tas plūst tā, kā tam pašam iegribas. Tas jau it kā veido dažādas interesantas un savdabīgas formas, taču man rodas izjūta, ka es neesmu šī darba autore, ka to darījis kāds cits. Daudz labprātāk strādāju ar pasteļkrītiņiem.” Protams, ikviens var izvēlēties savu tehniku, taču, ja pārvar pretestību, bieži vien tieši akvareļkrāsas ne tikai iepatīkas, bet arī palīdz izprast sevi un apzināties dažādas emocijas.
Ļoti savdabīgus un košus darbus iespējams radīt ar eļļas pasteļiem. Tie ir ērti lietošanā un spilgti krāsās, ar tiem diezgan ātri var noklāt lielus laukumus un izjust krāsu spozmi.
Šajā žurnāla numurā, kad dabā viss plaukst, vairāk stāstīsim par dzelteno un zaļo krāsu. Turpmākos numuros sīkāk aplūkosim arī pārējās spektra krāsās un to ietekmi uz mūsu jūtām, emocijām un veselību.

Dzeltenā krāsa

Tā ir saules, siltuma, optimisma un enerģijas krāsa. Dzeltenā ir intelekta krāsa, kas sevī ietver transformācijas spēku. Tā ir kā ceļš no neapzinātā uz apzināto. Šī krāsa cilvēkam palīdz izprast un sasniegt gan garīgās, gan materi­ālas vērtības. Tā ir ļoti aktīva un radoša krāsa, kas palīdz koncentrēt spēku un uzmanību vēlamajā virzienā, lai varētu sasniegtu mērķi.
Krāsu analītiskajā psiholoģijā dzeltenā krāsa norāda uz tieksmi pēc neatkarības un uztveres horizonta paplaši­nāšanas. Šī krāsa liecina arī par cilvēka vēlmi atrast dzīves jēgu un paplašināt komunikācijas sfēru. Šī krāsa ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kam grūti uzsākt sarunu, izteikties un dibināt kontaktus. Tā attīsta komunikabilitāti.
Eižens Laube ir apgalvojis, ka dzeltenā krāsa izsaka lielu prieku, dzīvību un sauli, bet netīri dzeltenā krāsa mito­loģiski nozīmē greizsirdību, skaudību, neuzticību un ķildas. Tāpēc vienmēr, runājot par krāsām, ir jāņem vērā, vai runa ir par gaišu, tīru spektra toni vai par jauktu un netīru. Pēc Edvīna Bebita krāsu un gaismas teorijas, tīri dzeltenā krāsa ir labvēlīga un dziedinoša. Tā aktivizē nervu sistēmu un smadzeņu darbību. Dzelteno krāsu dēvē arī par intelekta krāsu, jo tā veicina intelektuālo attīstību.
Bebits uzskata, ka dzeltenā krāsa ir pati gaišākā spektrā un sevī ietver dinamiku. Tā ir kā atslēgas krāsa mūsu nervu sistēmai, jo aktivizē to. Šī krāsa stimulē limfātisko, asinsrites un gremošanas sistēmu. Èpaši tā stimulē aizkuņģa dzie­dzera un zarnu darbību.
Dzeltenās krāsas pozitīvās izpausmes ir veiklība, apķērība, prieks, oriģinalitāte, uzņēmība, godīgums un pārliecinātība par sevi.
Dzeltenajai krāsai ir daudz dažādu nianšu un nokrāsu, bet maksimāli pozitīva izpausme ir tikai tīri dzeltenajam (spektrālajam). Tiklīdz dzeltenai krāsai tiek piejaukta brūngani pelēka, zaļganpelēka vai melna krāsa, dzeltenā kļūst netīra un iegūst negatīvu nokrāsu. Šādi toņi ir saistīti ar žēlabām, sūdzībām, neapmierinātību, neuzticību. Cilvēki šādu toņu ietekmē jūtas nemīlēti un nelaimīgi. Šādas krāsas nianses ir saistītas ar gremošanas traucējumiem un pro­blēmām personīgajā dzīvē.
Tā attīra un atjauno organisma vitālos spēkus, labi palīdz depresijas ārstēšanā, kā arī atjauno ticību saviem spēkiem.
Nespodra, netīra dzeltenā krāsa ietver ļoti daudz negatīvu aspektu, piemēram, noskaņo uz sarkasmu, neuzticību, nosodījumu, nodevību. Viduslaikos netīri dzeltenā krāsa bija kā zīmogs un tādas krāsas apģērbu lika nēsāt nodevējiem un prostitūtām. Negatīvajā aspektā dzeltenā krāsa ir kā fanātiķis, kas pārliecināts par savu misiju un kārtības iedibināšanu.
Tīri dzeltena krāsa simbolizē prātu, gudrību un prasmi risināt problēmas. Tā aktivizē pozitīvo domāšanu un intuīciju.
Dzeltenās krāsas pozitīvo ietekmi cilvēks var gūt dzeltenās gaismas ietekmē, atrodoties dzeltenā interjerā, valkājot koši dzeltenu apģērbu, vērojot dzeltenus ziedus.

Pēc amerikāņu psihoterapeita M. Ēriksona domām, krāsu vizualizācijai ir īpaši svarīga nozīme. Ja cilvēks savā iztēlē priekšstata krāsu fonus, formas un objektus, dažādus tēlus, šie iztēles kairinājumi darbojas daudz spēcīgāk nekā reālie.

Zaļā krāsa

Zaļā ir nemirstības un dabas krāsa. Tā simbolizē at­dzim­šanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi.
Zaļā krāsa rodas no dzeltenās un zilās sajaukuma. Jo vairāk zaļajā būs dzeltenās krāsas, jo dinamiskāka un aktīvāka tā būs. Ja pārsvarā būs zilā krāsa, tad zaļā būs vēsāka, mierīgāka, statiskāka.
Zaļā krāsa simbolizē harmoniju un līdzsvaru, jo tā stabilizē gan fizioloģiskos, gan psihiskos procesus. Šī krāsa ļauj apjaust savu veselumu un visaptverošu mīlestību. Zaļās krāsas ietekmē vieglāk veidot savstarpēju izpratni un saprašanos. Zaļā krāsa atrodas pastāvīgā attīstībā, tāpēc ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. “Viss zaļais aug.” Tā ir krāsa, kas atjauno.
Zaļā krāsa ir kā pāreja un tilts starp karstām – magnētiskām –krāsām (sarkanu, dzeltenu, oranžu) un aukstām– elektriskām (gaiši zils, zils, violets).
Zaļā krāsa vienmēr meklē sadarbību un saskarsmes punktus.
Zaļā krāsa sevī ietver lielu vēlēšanos ieņemt piemērotu vietu dzīvē. Tā vēlas gūt atzinību un ievērību. Zaļā krāsa iedvesmo un simbolizē arī dzīves lidojumus un kritumus. Tā ir orientēta uz dabas ritmiem, un tai piemīt spēcīga paškontrole. Šai krāsai ir izteiktas spējas atjaunot līdzsvaru un noturēt to starp saprāta interesēm un sirds emocijām. Tā vislabāk atspoguļo emocionālo stāvokli. Ja līdzsvars tiek nojaukts, tas var novest pie sirds saslimšanām.
Zaļā krāsa ir simbols uzplaukumam – īpaši biznesā. Tā ir arī finansiālās un materiālās labklājības krāsa.
Nepatika pret zaļo krāsu var norādīt uz neapmieri­nā­tību ar savu emocionālo stāvokli, neatrisinātām smagām savstarpējām attiecībām, nesaprašanos vecāku un bērnu starpā, taču tieši šī krāsa palīdz kliedēt negatīvās emocijas.
Žēlsirdību, iecietību, piemērošanos simbolizē smaragd­zaļā krāsa. Šī krāsa saistīta ar garīgumu un mate­riālās labklājības izpratni. Šī krāsa palīdz izjust, ka dzīve ir skaista.
Zeltaini zaļais sastāv no dzeltenās un zaļās krāsas. Ar šīs krāsas palīdzību var līdzsvarot uzbudinātu veģetatīvo nervu sistēmu.
Zaļā krāsa palīdz organisma reģenerācijas un atjauno­šanās procesos. Krāsu terapijā to izmanto galvenokārt tāpēc, lai mazinātu uzbudinājumu, nemieru, trauksmi. Šī krāsa ietekmē simpātisko nervu sistēmu, līdzsvaro asinsspiedienu un sirdsdarbību.

Dažādi zaļās krāsas pasteļtoņi ir piemēroti dzīvojamām telpām. Šī krāsa telpā rada mierīgu un draudzīgu atmosfēru, veicina komunikāciju, mazina spriedzi un vedina cilvēkus uz draudzīgām un konstruktīvām sarunām.
Zaļajai krāsai ir daudz nianšu, tā var būt siltāka vai vēsāka atkarībā no zilās un dzeltenās krāsas pārsvara. Ikviens var piemeklēt un izvēlēties sev tīkamāko zaļo toni.
Lai pastiprinātu zaļās krāsas efektu, mēdz izmantot komplimentārās krāsas akcentu. Zaļajai pretkrāsa ir sarkanā. Neliels sarkanās krāsas laukums vai triepiens zaļo krāsu padarīs īpaši spilgtu, intensīvu un iedarbīgu.
Apvienojot krāsu vizualizāciju ar zīmēšanu, iespējams panākt radošo spēju aktivizāciju, kas rosina iztēli, asociatīvo domāšanu un labās smadzeņu puslodes aktīvu darbību.
Krāsu valoda ir unikāla, un ir labi, ja varam tajā ieskatīties un saulē mirdzošā rasas pilienā ieraudzīt vara­vīksni.

Previous post Krāsu psihofizioloģija, simbolisms un mākslas terapija. (II)
Next post Mīlestības uguns postošais un dziedinošais spēks