Lasīšanas laiks:2 minūtes, 7 sekundes

Speciālisti diskusijā pārrunā aktuālos jautājumus organizācijas psiholoģijas jomā valstī. Kāda šodien ir organizāciju psihologa loma uzņēmumos? Ko psihologs var piedāvāt organizācijai atšķirībā no citiem speciālistiem? Izglītība, pētījumi, sabiedrības informēšana par organizāciju psiholoģiju, uzņēmumu un augstskolu sadarbība arī ir diskusijas centrālie jautājumi.
Diskusijā piedalās organizāciju psihologi:

Dr. psych., asoc.prof. Viesturs Reņģe
Dr.psych. Uldis Pāvuls, konsultāciju daļas vadītājs SIA “Fontes R&I;”
Mag. psych., Edīte Kalniņa, Latvijas Organizāciju psihologu biedrības (LOPB) valdes locekle, „Narvesen Baltija” Personāla un komunikāciju vadītāja
Mag.psych., Marina Ramata, personāla konsultante, Kontaktu centru daļa, Lattelekom SIA, LOPB valdes priekšsēdētāja
Psiholoģijas maģistrante Žanna Upeniece, LOPB valdes locekle, DHL International (Latvia) SIA personāla daļas vadītāja

Kāda ir organizāciju psihologa loma uzņēmumā?

Žanna Upeniece: Organizāciju psihologs ir profesija, savukārt viņa amats un loma organizācijā var būt visdažādākā – gan personāla atlases konsultants, gan organizāciju konsultants, personāla attīstības konsultants, u.c.

Viesturs Reņģe: Vai Latvijā kāds no psihologiem nodarbojas ar organizācijas attīstības jautājumiem?

Edīte Kalniņa: Šobrīd Latvijas tirgū ir konsultāciju uzņēmumi. Tie ir mūsu kolēģi, kas piedāvā pakalpojumus arī pārmaiņu vadīšanā.

V.R.: Mani īpaši interesē pārmaiņu vadība. Pēdējā laikā man nācies vairākkārt saskarties ar šo jautājumu. Cilvēki, ar kuriem es runāju, teica, ka pārmaiņu jautājumos konsultējas ar auditoru, juridiskajām vai finansu konsultāciju firmām. Bet netiek iesaistīti speciālisti, kas nodarbojas ar to, ko dēvē par organisational development.

E.K.: Ir bijuši vairāki projekti bankās, kas saistīti ar pārmaiņu vadību. Arī auditorfirmas ir ieinteresētas attīstīt šo lauku. Šobrīd, manuprāt, Latvijas tirgū vispieprasītākie ir atalgojuma sistēmas izveides projekti un apmierinātības ar darbu izpētes projekti. Varbūt pārmaiņu vadība nav starp pieprasītākajiem jautājumiem.

V.R.: Tika nosaukti vairāki amati. Vai amata aprakstos ir obligāta prasība, ka tam ir jābūt psihologam?

Ž.U.: Nē.

V.R.: Tātad tie var būt arī cilvēki ar ekonomisko vai juridisko izglītību. Tāpēc ir jautājums, kas ir organizācijas psihologs? Tas ir cilvēks, kam ir speciāla psihologa izglītība un kas ieņem šos amatus. Būtu labi precizēt, ar ko tad atšķiras psihologs šajā amatā, kā psihologs sevi izpauž kā psihologs? Organizācijā ir stingrs amata apraksts un pienākumi, kas ir jāveic, neatkarīgi no izglītības. Principā nav svarīgi, kāda tev ir izglītība, svarīgi darīt to, ko no tevis prasa.

Kas ir specifisks, atšķirīgs, ko var piedāvāt psihologs, bet, ko nevar piedāvāt cits speciālists?

Marina Ramata: Esmu personāla konsultante Lattelekom Kontaktu centra daļā. Uzņēmumā tiek respektēts, ka man ir psihologa izglītība. Manas galvenās funkcijas ir darbinieku atlase un apmācība un konsultēšana. Konsultēšanā es varu izmantot savas zināšanas psiholoģijā , darbinieki vairāk nāk konsultēties par karjeras attīstīšanas jautājumiem, integrāciju uzņēmumā un vadītāji var konsultēties cilvēkresursu vadības jautājumos.

Previous post Māksla kā terapija un dzīvesveids Ziemeļīrijā
Next post Darba tirgus piespiedīs attīstīt darbinieku psihofizioloģisko novērtēšanu