Darbinieku profesionālā sadegšana

Kaut arī stress ir viens no nepieciešamiem mūsu ikdienas dzīves komponentiem, bez kuriem mēs nespētu izdzīvot un varētu pat nomirt, jo stress palīdz mums attīstīties, neļaujot stāvēt uz vietas, tomēr pārmērīgs stress ir kaitīgs. Katram no mums ir jāatrod tas spriedzes līmenis, kurš sekmētu veiksmīgu eksistenci. Šoreiz par stresu, ko rada darba vide!

Profesionālā sadegšana – tā ir ilgtermiņa stresa reakcija, kas rodas kā sekas ilgai vidējas intensitātes profesionālo stresa faktoru pastāvīgai iedarbībai.

Dažas profesionālās sadegšanas uzvedības un psiholoģiskās pazīmes un simptomi.
Izmaiņas uzvedībā — darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, viņš atliek tikšanās ar klientiem, bieži kavē (vēlu ierodas un vēlu aiziet), ir zaudējis radošumu darbā un problēmu risināšanā; strādā ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk, sāk biežāk dzert kafiju, izsmēķē vairāk cigarešu vai izdzer alkoholu, ir pakļauts nelaimes gadījumiem.
Izmaiņas izjūtās — zudusi veselīga humora izjūta, tās vietā cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, vainas apziņa, bieži izjūt dusmas, apvainojas un ir rūgtuma sajūta, paaugstināta uzbudināmība, kas parādās gan darbā, gan mājās, vienaldzības sajūta, bezspēcība, raksturīga stresa noņemšana, nevis radoša darbība.
Izmaiņas domāšanā – arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu, nav spējīgs koncentrēt uzmanību, rigida domāšana, kas pretojas izmaiņām, aizdomu un neuzticēšanās paaugstināšanās, ciniska, nosodoša attieksme pret klientiem, izteikta rūpēšanās par personīgām vajadzībām un pārdzīvojumiem.
Izmaiņas veselībā – traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, paaugstināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, paātrināta psihiskās un somatiskās veselības traucējumu izpausme.

Profesionālās sadegšanas komponenti, ko izstrādājusi Kristiāna Maslača, ir sekojoši:
Emocionālais izsīkums tiek aplūkots kā galvenā profesionālās sadegšanas sastāvdaļa un to raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personīgo emocionālo resursu izsīkums. Cilvēks jūt, ka nespēj just kā agrāk, parādās pirmie depresijas simptomi, īpaši smagos gadījumos vērojams emocionāls sabrukums.
Depersonalizācija (dehumanizācija) ietver sevī bezjūtīgu, cinisku attieksmi pret citiem cilvēkiem (klientiem, kolēģiem, priekšniecību). Kontaktēšanās kļūst bezpersoniska un formāla.
Personīgo sasniegumu redukcija parādās kā darba kompetences izjūtas pazemināšanās, neapmierinātība ar sevi, niecības izjūta, savu iespēju ierobežotības apziņa, negatīva sevis uztveršana no profesionālā viedokļa.

Personāla atlases konsultante Jeļena Horoškina iepazīstina arī ar profesionālās sadegšanas profilaktiskajām metodēm: kā palīdzēt sev, lai izvairītos no sadegšanas darbā u.c.