Darba tirgus piespiedīs attīstīt darbinieku psihofizioloģisko novērtēšanu

Darba tirgus piespiedīs attīstīt darbinieku psihofizioloģisko novērtēšanu. Ilona Vindule (2004/05)
Ir profesijas, kurās, lai strādātu, nepietiek ar apgūtām zināšanām un dedzīgu vēlēšanos vien, – cilvēkam ir jāpiemīt arī noteiktām psihofizioloģiskām īpašībām, piemēram, ļoti labai redzei, ātrai spējai reaģēt uz dažādiem signāliem, roku kustību ātrumam un precizitātei, spējai ātri pārslēgt uzmanību no vienas darbības uz citu, spējai pareizi veikt sarežģītus un atbildīgus uzdevumus laika trūkuma un ekstremālos apstākļos u.c. Atkarībā no tā, kādi ir cilvēka psihofizioloģiskie rādītāji, var skatīties, cik lielā mērā izvēlētā profesija ir viņam piemērota.
Mūsdienās šī problēma ir pietiekami aktuāla, jo lielās konkurences apstākļos cilvēki burtiski tver jebkuru iespēju iekārtoties darbā, nepievēršot uzmanību savai profesionālajai atbilstībai. Tātad jautājums: „vai cilvēka psihofizioloģiskās īpatnības atbilst profesijas izvirzītajām prasībām?” mūsdienās ir pietiekami nopietns. Vairāk kā 80% gadījumu iemesli, kāpēc darbs notiek neefektīvi, ir saistīti ar darbinieku fizioloģiskajām un psiholoģiskajām īpatnībām. Tātad šīs cilvēka īpatnības spēj ietekmēt darba efektivitāti. Mūsdienās racionāla darba resursu, īpaši cilvēkresursu izmantošana, tiek uzskatīta par būtisku faktoru ražošanas, tirdzniecības, pakalpojumu u.c. jomu attīstībā.

Dr. biol. Dmitrija Širjajeva, psihofiziologa, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas vadošā pētnieka viedoklis:

Šodien ik dienas kļūst aktuālāk runāt par cilvēka psihofizioloģiskā stāvokļa noteikšanu profesijas kontekstā. Kāpēc? Pirmkārt, daudzās profesijās ir izvirzītas ļoti stingras prasības cilvēka psihofizioloģiskajiem rādītājiem. Otrkārt, svarīgs ir arī fakts, ka iedzīvotāju veselības stāvoklis pasliktinās, piemēram, daudziem cilvēkiem ir vērojami neirotiski traucējumi. Ja vēlamies iet roku rokā ar laiku, būtiski ir novērtēt un ņemt vērā abus iepriekšminētos aspektus.

Ilustrēšu to ar piemēru. Pieņemsim – divi cilvēki strādā līdzīgā darbā, abi diezgan labi tiek galā ar saviem darba pienākumiem, taču vienam, nostrādājot šajā darbā desmit gadus, organisms jutīsies labi un viņš varēs strādāt vēl desmit gadus, bet otram pēc desmit gadiem būs veselības problēmas, piemēram, viņš sirgs ar kuņģa čūlu, miega traucējumiem un paaugstinātu asinsspiedienu. Šajā kontekstā ir būtiski runāt par izpildāmā darba fizioloģiskajām un enerģētiskajām izmaksām. Svarīgi veikt kompleksu psihofizioloģisku pieeju ne tikai jautājumā, cik efektīvi cilvēks pilda savu darbu, bet – ko tas viņam maksā, kādas ir viņa organisma “izmaksas”, lai darbu veiktu efektīvi un ilgstoši.

Latvijā psiholoģiski konsultatīvie centri pārsvarā veic psiholoģisku pieeju, piemēram, psiholoģisku testēšanu, bet fizioloģiski – medicīniskais aspekts, darba enerģētiskās vērtības aspekts, pēc manām domām, diemžēl netiek ņemts vērā.
Ja vērtējam pēc publikācijām, tad jāsecina, ka ārvalstīs ir ļoti labas programmas, kas palīdz automatizēt psihofizioloģisko diagnostiku.

Paredzu, ka arī Latvijā šī joma attīstīsies. To piespiedīs darīt darba tirgus un augstās prasības pret dzīves līmeni. Ir ļoti daudz atbildīgu profesiju: operatori, dispečeri, speciālisti, kas intensīvi strādā ar datoru. Pasaulē, piemēram, aviodispečera profesijas darbinieku atlasē veic daudzpusīgu psiholoģisku, fizioloģisku un u.c. izmeklēšanu.