|
Latvijas Sporta psiholoģijas asociācija (LSpPA) dibināta 2004. gada 3. augustā sadarbībā ar Eiropas Sporta psiholoģijas federāciju (European Federation of Sport Psychology) ar mērķi radīt apstākļus sporta psiholoģijas kā jauna psiholoģijas virziena attīstībai un pilnveidei Latvijā, apvienojot praktizējošos sporta psihologus un sporta pedagogus Latvijā.
Par vienu no nozīmīgākajiem uzdevumiem uzskatām radīt interesi un popularizēt sporta psiholoģijas zinātnes nozari Latvijā, sniedzot informāciju, veicot zinātniskos pētījumus šajā jomā un organizējot zinātniskās konferences.
Sporta psiholoģija Latvijā ir jauns un maz pazīstams virziens. Raksta autores iepazīstina lasītāju ar sporta psiholoģijas vērsturisko attīstību un šā brīža aktualitātēm pasaulē un Latvijā.
Lasiet rakstu žurnāla "Psiholoģijas Pasaules" janvāra numurā.
|
|
|
|
|
LASIET SADAĻĀ "KO DARA PSIHOLOGS" |
 Psiholoģija, psihoterapija, psihiatrija māsas vai māsīcas? Dace Purēna
Iespējams, daudzi lāgā neizprot, kāda tad īsti ir atšķirība starp tik līdzīgu nosaukumu nozarēm psiholoģiju, psihoterapiju un psihiatriju. Tās visas ir saistītas ar cilvēka dvēseli, visas pilnīgi vai daļēji ārstē ar vārdu, un visas ir senas, zinātnē sakņotas nozares. Praksē to funkcijas daļēji pārklājas. Lai noskaidrotu, kādas ir dvēseles pētnieku un prakšu darbības robežas, kas tām ir kopīgs un atšķirīgs, neliels ieskats psiholoģijā, psihoterapijā un psihiatrijā.
Ko dara organizāciju psihologs?
Šoreiz par to, ar ko ikdienā nodarbojas personāla vadītājs, personāla atlases speciālists un personāla konsultants. Vērojiet, kā vienas nedēļas pierakstos atklājas katra darba stils un attieksme pret pienākumiem! Varbūt tas palīdzēs izšķirties arī jums.
Ko dara skolu psihologs?
Ar ko ikdienā nodarbojas skolu psihologs? Kādi ir viņa pienākumi? Šoreiz piedāvājam divu skolu psihologu dienasgrāmatas.
Ko dara klīniskais psihologs?
Lai vairāk izprastu, kas ir klīniskais psihologs un ar ko viņš nodarbojas, piedāvājam iepazīties ar divu šo speciālistu dienasgrāmatām.
Psihologs skolā. Iluta Ieviņa sarunājas ar skolu psiholoģēm
Brīnumus tu netaisi, matemātiku nemāci, astoņas stundas klases priekšā nestāvi ko tu vispār šeit dari?(No kādas sarunas)
Skolas psihologa profesija Latvijā ir samērā jauna tā pastāv nepilnus 10 gadus. Lai noskaidrotu pašu skolu psihologu viedokli par to, kādā situācijā viņi pašreiz atrodas, cik veiksmīgi šī amata pārstāvjiem ir izdevies sevi apliecināt, radīt izpratni skolā un sabiedrībā par to, kas ir skolas psihologs un ko viņš dara, uz sarunu aicināju speciālistes ar vairāku gadu darba pieredzi skolā. Sarunā piedalījās Jeļena Korsaka, bac. psych., sociālo zinātņu maģistrante, Rīgas 40. vidusskolas un N. Draudziņas ģimnāzijas psiholoģe, Dace Lasmane, mag. psych., Olaines 1. vidusskolas un Rīgas Poļu sākumskolas psiholoģe, Līga Kalvāne, mag. psych., Rīgas 2. pagarinātās darba dienas skolas psiholoģe.
Kas jāzina par vizīti pie psihologa un psihoterapeita? Ilona Vindule
Katra psihologa un katra psihoterapeita rokās nonāk vistrauslākais, visīpašākais, kas vispār var būt cilvēka dvēsele. Tā atgādina ziedu ar trauslām ziedlapiņām, ko cilvēks noliek uz savām plaukstām, lēnām atverot un parādot, atklājot un uzticot. Iespējams, ka tas pirmo un vienīgo reizi notiek tieši viņu klātbūtnē.
Kur meklēt atbalsta grupu? Ilona Vindule
Raksta galvenais mērķis ir sniegt informāciju, kur meklēt atbalsta grupas. Raksts varētu būt noderīgs ikvienam, kurš ir uzdevis sev jautājumus: Kur meklēt palīdzību? Kas sapratīs mani un manas problēmas? Kā citi risina savu problēmu, un kā viņiem tas izdodas? Latvijā ir pieejams viens no palīdzības veidiem atbalsta grupa.
Ko mēs zinām par sporta psiholoģiju? Andra Fernāte, Lāsma Lapiņa, Irina Simoņenkova, Žermēna Vazne
Latvijas Sporta psiholoģijas asociācija (LSpPA) dibināta 2004. gada 3. augustā sadarbībā ar Eiropas Sporta psiholoģijas federāciju (European Federation of Sport Psychology) ar mērķi radīt apstākļus sporta psiholoģijas kā jauna psiholoģijas virziena attīstībai un pilnveidei Latvijā, apvienojot praktizējošos sporta psihologus un sporta pedagogus Latvijā.
Psiholoģiskais atbalsts ārkārtējās situācijās. Dita Mālniece
Jēdziens psiholoģiskais atbalsts šodien tiek lietots attiecībā uz vairākām atšķirīgām psiholoģijas jomām. Retāk pieminēts, bet ne mazāk būtisks ir psihologa darbs ārkārtējo situāciju (zemestrīces, eksplozijas, plūdi u.tml.)gadījumos, apstākļos, kad līdzās pirmajai medicīniskajai palīdzībai operatīvs atbalsts nepieciešams vienlaicīgi vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.
Probācija brīnumlīdzeklis vai mērķtiecīgs un ilglaicīgs darbs. Solveiga Siliņa
Ar jēdzienu "probācija" jāsaprot personas, kura izdarījusi likumpārkāpumu, uzraudzības, palīdzības un sociālās uzvedības korekcijas sistēmu, kuras mērķis ir novērst atkārtota likumpārkāpuma izdarīšanu. Autore stāsta par probācijas darba vēsturisko attīstību un Valsts Probācijas dienesta Latvijā darbības galvenajiem virzieniem un funkcijām. Latvijā ir viens no augstākajiem noziedzības koeficientiem Eiropā un noziedzībai mūsu valstī esot jauna cilvēka seja...
Vai psihologs ir konsultants, reklāmas seja vai piedeva mūsu dzīvei? Kristiāna Lapiņa
Mūsdienās ir parādījusies vēl viena speciālistu kategorija, kura vēl nesenā pagātnē bija visai mazpazīstama, bet tagad kļūst arvien populārāka. Tie ir psihologi. Pasaulē šī profesija tiek uzskatīta par elitāru, jo patlaban šie cilvēki tiek iesaistīti praktiski visās nozarēs, kas vien kaut kādā veidā ir saistītas ar cilvēku. Kā tad ir Latvijā? Ko cilvēki zina par šiem profesionāļiem, kā pret tiem izturas un kāds ir sabiedrības viedoklis?
Kas ir online psihoterapija? Lelde Krasnā
Attiecības virtuālajā realitātē ir kļuvušas par mūsdienu psiholoģijas zinātnes pētniecības lauku. Internetā pieejama ļoti plaša informācija par garīgās veselības problēmām un ļoti daudz cilvēki visā pasaulē to izmanto. Tomēr tagad internetā ir pieejama ne tikai informācija, bet arī cilvēki, kas var palīdzēt profesionāli psihoterapeiti, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, profesionālu padomu vai ilgstošā sadarbībā meklē iespēju palīdzēt un skaidrot dažādas personiskas problēmas. Psihoterapeiti var palīdzēt. Tagad arī internetā!
Eiropas Sertifikāts psihoterapijā Latvijā. Antra Krasnā
Pērnā gada nogalē Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) septiņiem saviem biedriem svinīgi pasniedza Eiropas psihoterapeita sertifikātus (ECP). Par to, cik tāls ceļš bija ejams līdz šim brīdim, cik nozīmīga ir šī sertifikāta iegūšana un ko tas dod Latvijā strādājošajiem speciālistiem, tāpat arī par aktualitātēm LPB stāsta biedrības Latvijas pārstāvis (country representative) Eiropas Psihoterapijas Asociācijā, Latvijas Psihoterapeitu reģistra vadītājs Ansis Jurģis Stabingis.
Probācija brīnumlīdzeklis vai mērķtiecīgs un ilglaicīgs darbs. Turpinājums. Solveiga Siliņa
Jauniešu noziedzība ir aktuāla problēma, kas apdraud sabiedrību un nodara fizisku, materiālu, psiholoģisku un morālu kaitējumu cietušajiem, viņu ģimenēm un draugiem, kā arī pašiem likumpārkāpējiem un viņu tuviniekiem. Noziedzību, kas vienlaikus ir tiesisks, sociāls, kā arī psiholoģiski un bioloģiski nosacīts fenomens, nevar izskaust pilnīgi, bet to ir iespējams samazināt. Noziedzības cēloņus kriminologi saista ar apkārtējo vidi sabiedrībā valdošajām morāles, ētikas normām, kultūru, vērtībām un dzīves kvalitāti.
Atkarībā no izdarītā nodarījuma smaguma atklāto kriminālnoziegumu soda izciešana var notikt dažādās brīvības atņemšanas iestādēs vai sabiedrībā, kur tā izpildi veic Valsts probācijas dienests.
Savu pieredzi bagātinot. Viktorija Markule, Ilze Skujiņa, Inese Freivalde.
Materiālā sniegts neliels ieskats starptautiskā skolu psihologu konferencē Zviedrijā, Stokholmā, kas notika š. g. 17. septembrī, un kurā piedalījās arī skolas psiholoģes no Latvijas.
Vasaras atpūtas filozofija. Evelīna Beznasjuka, Jeļena Kovzeļeva
Bezjēdzīga atpūta nogurdina vairāk nekā darbs, skan latviešu tautas sakāmvārds. Raksta autores atskatās uz izglītojošajā skolu nometnē Varavīksnes ziediņš vasarā paveikto. Nometne darbojās Liepājas pusē, pateicoties Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes un Liepājas Domes finansiālajam atbalstam. Lai arī tās bija tikai desmit dienas, tomēr nometnē gūtās zināšanas, prasmes un emocijas bērniem noteikti būs spilgtākais šīs vasaras ieguvums.
Vai psihologs un psihoterapeits ietekmē likteni? Antra Krasnā
Pagājušā gada nogalē, atsaucoties uz publicēto rakstu Izprast sava likteņa likumus
(Psiholoģijas Pasaule, 2009/3), redakcija saņēma daudz vēstuļu, kas vienā vai citā veidā bija saistītas ar tēmu liktenis. Žurnāla veidotāji guva daudz labu personisku un profesionālu atziņu, bet no rakstītā izrietēja arī uzskats, proti, psihologs-konsultants un psihoterapeits iejaucas cilvēku likteņos un koriģē tos. Šāds speciālists piekļūst cilvēka esības vissvētākajai vietai dvēselei un tad sāk tur visu izkārtot pēc saviem ieskatiem, mainīt klienta pieņēmumus, ietekmēt un virzīt noteiktus uzskatus un pat ielikt jaunas vērtības raksta kāds lasītājs.
Apkopojot iesūtītās vēstules, aktualizējās divi jautājumi vai psihologs un psihoterapeits var tieši ietekmēt klienta likteni? Un otrs kas nosaka cilvēka likteni? Rakstā meklētas atbildes uz šiem jautājumiem.
|
|
|
|
|
